Turpinājums2. Medčēres hidronīmi
Tagadējo upju nosaukumiem Medčerē jeb Krievijas Tambovas guberņā ir nepārprotami baltiska izcelsme.
Mokša − Slapjo piekrastu upe, kas bieži iziet no krastiem. Nosaukums ir nācis no ide *meu- jeb ar piedēkli skaņu mijā *mur- ‘mitrs, netīrs slapjums, dubļi, dūņas, sapropelis, mazgāt nost šo vielu netīrumus’ jeb ‘bīdīt, iet prom no netīra slapjuma’, kam atbilst ide homonīms *meuk- ‘slidens, muklājains’.
Cna − 'Ciņu upe'. Nosaukums ir nācis no ide *kn(ch)- ‘pacilus atrasties, izcilnis, cinis’ jeb *kek- ‘cekuls’, locījumā *kna- jeb *ken-, no kā *cin-(is).
Medča – Medhes ‘medību lauku’ upe.
Vorona - ‘Kraukļu jeb Vārnu’ upe.
Glinšče - Glūdas upe, Mālupe, lipt, ziest, glums’, no kā latviešu gluda, gluds. Latviešu vārdam māls ir cita cilme, proti, ide *mel- ‘tumša krāsa, arī sarkanā māla krāsa’ un ‘(sa)berzt, samalt, (sa)grūst pulverī', ‘dubļi, netīrumi, pašķīduši māli, no kā vardi mēsli, malt, glaust, kam pamatā bija berzēšanas kustība. Tā Baltijas un Austreņa Eiropas baltu valodās radās atšķirības. Acīm redzama ir saistība ar māla trauku izgatavošanas un celtniecības tehnoloģiju.
Kamenka – Akmeņu upe. Vārds ir cēlies no ide *H2ek- ‘ass, šķautnains, smails’, kur H2 ─ nenoteikts laringālis, skaņa, kas veidojas balsenes dobumā, no kā ide *kem-, skaņu mijā *kam- ‘pika, cinis, akmens šķemba kā izgatavošanai’ (55;198). Akmeņu upei tika dots šis nosaukums ne jau veltīgi, jo tas piekraste atsedzas krams, kuru izmantoja gan protobalti, gan balti, ierīkodami šajās vietās akmeņkaļu darbnīcas.
Glinščes upes piekrastē ir atklāta viena no pirmajām tambovu apmešanās vietām mālu dēļ, kurus krievi izmantoja ķieģeļu un keramikas rūpniecībā. Tur atklāja neolita un vara laikmeta podnieku darbnīcas, kalves un bronzas depozītus, bet krievu cara Nikolaja I laikā Glinščes apvidū bija liela ķieģeļņīca, kura piegādāja augstas kvalitātes ķieģeļus Kremļa, Maskavas baznīcu un Piemaskavas klosteru celtniecībai.
Kamenkas upes piekrastē atklāja epipaleolita beigu un mezolita akmeņkaļu darbnīcu. Tur pat bija Lejastlatu sādža, kuras tuvuma atklāja bronzas laikmeta kalēju darbnīcu, dažus bronzas šķēpu uzgaļus, nažus ar taisnu asmeni un izliektu muguriņu, arkla lemesi, bronzas kakla riņķi ar piekariņiem ─ bronzas vai sudraba trīsstūra jeb zvanveida plāksnītēm, emaljas lodītēm, gliemežnīcām, zvēru zobiem (328).