Turpinājums1.Teika par Māras
mazdēlu un viņa dukti
Tas notika vēl epipaleolitā, kad Māras mazdēls ar savu dukti98 esot aizklīduši no pārējiem lāču medniekiem drumu un purvu, ciņu un krūmāju novadā pie kādas upes, kuru vēlāk iesauca par Vārnu upi, jo tās piekrastē daudz kraukļu esot bijis. Palicēji gan saukuši, gan aicinājuši, bet jaunais pāris kā gājis, tā aizgājis un apmaldījies tamos bovu bauģos aiz medhēm un čeru čerēm, kur pats velns kaklu ātri vien būtu nolauzis, ja tam neveiktos un nāktos nokļūt tambovu galā.
Jaunieši esot gājuši un skrējuši, briduši un peldējuši, bet izkļūt no druma vairs neesot varējuši, jo teju, teju duktei dzemdības klāt. Kad nu jaunais pāris esot gana gājis un bridis, lēkajis no ciņa uz cini, lauzies cauri kritušu koku čūskulājam, kad licies nu jau gals klāt, jauneklis pamanījis purvāja vidū sausu pauguraini un sacījis:
- Tamā bovī bauģi, zvēru, riekstu un ogu, ka biezs, − t. i., “Tajā purvājā ir (sausi) pauguri, - vai neapmetīsimies tajā augstākajā bauģelī un neuzcelsim mītni, jo Tev taču klēpī mūsu bērniņš nesams, kas teju, teju pasaulē nāks...”
Jaunakais brālis ar māsu radījuši jaunu ģimeni, bijuši spiesti palikt šajā novadā uz laiku laikiem.
Kopš tā laika šo dzimtu un cilti sākuši saukt par tamboviem, novadu − par tambovu galu jeb vienkārši par Tambovu.
Pirmā tambovu ģimene un tās visi turpmākie pēcnācēji palika tamos bauģos Vārnu upes (kr. Voroņja) augšteces purvu, egļu, priežu, bērzu, ošu, ozolu, slapjo pļavu, krūmu un ciņu, ogu un zālāju, bišu, kameņu un riekstu, gaļai medījamo zvēru, bebru, lūšu, vilku, lāču, āmriju, caunu, vāveru, sabuļu un citu kažokādu zvēru, ūdens malās perējošu pīļu, zosu un gulbju sadēto olu un visvisādu upju zivju pārbagātības valstības drumos. Laida pasaulē bērnus un bērnu bērnus. No vienas ģimenes izauga jaunas brāļmāsu ģimenes, izveidojās dzimtas, − daudz jaunu dzimtu, kuras iemīlēja savu dzimto māšu un tēvu novadu, izklīda jaunos medību laukos gar citām upēm, taču visi palika dzīvot vectēvu medību čerēs, kamēr vien viņiem neuzkundzējās krievu kņazi, neizkāva un neasimilēja viņus. Kopš tiem sen jau aizmirstajiem laikiem, caur kuriem tika iznesta vienīgi šī teika, šo novadu vēl tagad dēvē par Tambovu un Medčeri, kaut gan ne Tambovas pilsēta atrodas pirmās apmetnes vietā, ne arī īsteno Medčēres vietu kāds zina parādīt, jo tambovu vairs nav.