Turpinājums

4. Zemkopība, lopkopība,

medniecība un zvejniecība

Leta ģints Sembra atzara Svīdra daugaviešu izcelsmes cāmu ciltis arī bija ziemeļbriežu mednieki, kas nepārtrauca šo nodarbošanos līdz par savas pastāvēšanas beigām, par vairāk - viņi kļuva par briežkopjiem: ziemeļbriežus izmantoja transportam kā nesējus, šļūču, ragavu un nārtu vilcējus, gaļai, un ādām (segām, apģērbiem un apāviem), brieža ragiem, no kuriem taisīja kapļus, kaltus, kasīkļus, rīku kātus, rotas, bet briežu mātes deva veselīgu pienu cāmu bērniem

Viņi medīja lāčus, vilkus, lapsas, bebrus, caunas, vāveres, sabuļus, lūšus, āpšus un citus meža dzīvniekus, dienvidu galā pat sumbrus Ancilus ezera siltajā laikā. Jūras piekrastēs medīja roņus un citus jūras dzīvniekus, kad tie iznāca krastā.

Visās apmetnēs tika atrasti kaula žebērkļi un zivju zvīņas.

Viņi bija arī vācēji. Pati lielākā cāmu gala mežu un purvu bagātība bija un paliek dzērvenes, lācenes, mellenes, brūklenes, zemenes un avenes. Dienvidos auga ābeles, ievas.

Dienvidu novados ap 4. g. tk beigām p. m. ē sāka iekopt graudaugu sējumus upju un ezeru palienēs, turēt mājlopus (govis, zirgus, aitas, cūkas) piemājas saimniecībā, kamēr ziemeļa galā līdz viduslaikiem dzīvoja mednieki un zvejnieki (489).