Turpinājums3. Keramika
Cāmu keramika bija līdzīga Piejūras un Anakes latgaļu keramikai - vienās un tajās pašās apmetnēs atrada bedrīšu un ķemmīšu, Speringa un tekstilās keramikas lauskas, turklāt tekstilā keramika bija radusies jau 4. g. tk beigās p. m. ē, kad ne sāmi, ne somugri vēl nebija ienākuši Eiropā, tādēļ tekstila keramiku nevar uzskatīt par somugru senkultūras pazīmi, kā to mēģināja darīt tie zinātnieki, kas somugrus uzskatīja par Senās Eiropas pamata ciltīm (Pankruševs, Gimbutiene u.c.).
Anakes ezera Briežu salā, Voldlezera un Sperringas apmetnē Somijā esot pastāvējušas amatnieku brālības, kas savus krama kalumus un keramiku esot iemainījušas pret pārtiku un zvērādām plašā apkārtnē. Pati lielākā esot bijusi Vodlezera amatnieku brālība.
Arheologa Pankruševa pētījumi rāda, ka keramikas laikmets Cāmu Zemē sākās 6. g. tk beigās p. m. ē ar koniskajām kunhām, kuru māla masai piejauca vizlas drumstalas un smiltis. Vizlas drumstalas radīja skaistus vizuļus (181).
Kā atsevišķa parādība cāmu galā tiek minēta Somijā izdalītā Sperringas keramikas senkultūra, kas nebūt nebija kaut kāda ārkārtēja parādība, taču cāmu garam raksturīga, lokāla parādība, bet bija atklāta un izplatīta gan latgaļu, gan bolgu galā, turklāt tās sākumus atrada Piejūras un Anekes latgaļu galā. Tā atšķīrās ar zivs mugurkaula skriemeļu un auklas iespiedumiem. Tātad Sperringa keramika bija izplatījusies reizē ar pirmajiem auklas keramikas traukiem.