Turpinājums2. No Dunošās upes95
uz tamo91 galu
Kā jau minēts iepriekšējos pastāstos, daugavieši iegāja no apmetnēm dunošās, platās un pārplūduša upes piekrastes nākamo cāmu galā pa divi lāgi - vispirms pāri Karēlijas šaurumam 11. g. tk beigās p. m. ē, apmezdamies Medvežegorskas X apmetnē, kurā pārdzīvoja Rāpakivi (auna pieru) jūras fāzi, tad no Baltezera nākamo lielkaļu apmetnēm gar Anekes ezera krastu un apmetās Anekes ezera ziemeļa piekrastē, no kurienes iegāja Somijas dienvidu augstienēs, kurām ledāji apnesuši auna pieres akmeņus apkārt, neskarot abas minētās augstienes.
Ap 9. vai 8. g. tk p. m. ē cāmu galā ienāca Māras ģints ziemeļa piemaru senči, kuros tecēja tās pašas daugaviešu asinis ar Māras bolgu gēnu piejaukumu. Tādējādi no divām daugaviešu ģimenēm un vienas vai divām Māras bolgu ģimenēm laikā no 9. līdz 7. g. tk p. m. ē radās pirmās cāmu ciltis, kas ap 7. g. tk p. m. ē bija izvietojušās 70 - 80 stacionārās apmetnēs. Cāmu apmetnes veidoja samērā reti izkaisītas četras lokālas apmetņu konglomerācijas: pirmajā grupā iegāja 3 Lāčkalna apmetnes (Medvežja gora), 4 Povenecas apmetnes, 3 Kostriščes apmetnes, 2 Māņkalna apmetnes. Tātad Karēlijas vidienes lokālajā pamata grupā bija 12 apmetnes; otrajā grupā iegāja 12 Avēnkrāču, 2 Greizo krāču, 3 Lejas Ūžemas ciema, 4 Vojačāža ūdenskrituma apmetnes. Tātad Kemas upes baseinā bija 21 apmetne (181); trešajā grupā iegāja 10 Karēlijas jūras šauruma apmetnes, 20 apmetnes Somu jūras līča piekrastē, kādas 4 - 5 Askolas senkultūras apmetnes Somijas dienvidgala kalnienēs. Tātad Karēlijas un Somijas dienvidu galā bija vismaz 34 - 35 cāmu (no senvārda 'tamie' jeb 'tamā gala ļaudis') apmetnes (177);ceturto grupu veidoja kādas 10 - 15 pastāvīgās apmetnes Kolas pussalā un Norvēģijas ziemeļa gala jūras piekrastē. Šis neesot precīzs apmetņu skaits, jo minēto novadu apmetnes īpaši neesot pētītas, zināmas vienīgi pēc ģeologu atradumiem, atklātas nejauši, meklējot derīgo izrakteņu iegulas (101). Par sakaru ar lielkaļiem var spriest pēc savdabīgā rozā krama savdabīgajām senlietām, kas atrastas plašā teritorijā Eiropā.
48. attēls. Lielkaļu eksporta kalumi no Rževas rozā krama ar violetām stiegriņām: 1, 3, 4 - Svidru tipa vītola lapas formas bultu un šķēpu uzgaļi ar iestiprināšanas kājiņu; 5, 6 - naži vai kasīkļi; 7, 8 - lielie un mazie kalti (dūres cirvji); 9 - ovāla nukleja atšķila, t. i., sagatave (181).
Laikā no 7. g. tk beigām līdz 4. g.tk vidum p. m. ē nāca klāt jaunas apmetnes, tostarp 2 apmetnes Sosjangas upes piekrastē, kur līdz tam neviens nedzīvoja, 3 apmetnes Kemas upes lejtecē - lejpus Vojačāža ūdenskrituma, 5 apmetnes agrāk neapdzīvotajās Ondezera piekrastē, 2 apmetnes Padānu pussalā, 2 apmetnes Sunas upes augštecē - viena Kodumezera un viena Čudezera piekrastē, 52 apmetnes Oņegas ezera ziemeļgala piekrastēs un šī ezera Briežu salā, 11 apmetnes Sjamezera piekrastē, 1 apmetne Sotezera piekrastē, 1 apmetne Vodlezera ziemeļa piekrastē, 3 apmetnes Lādogas ezera ziemeļa piekrastē. Kopskaitā minētajā laikā bija 124 apmetnes Karēlijā vien, ap 50 apmetnēm Somijā, ap 20 apmetnēm Kolas pussalā un Norvēģijas ziemeļa piekrastēs. Šīs apmetnes bija necili ciemati, kuros bija 7 - 10 mājas (181). Tātad 4. g. tk sākumā p. m. ē. Cāmzemē dzīvoja aptuveni 8980 cilvēku.
Senlietas kala no kvarcīta gan epipaleolita, gan arī mezolita, neolita un metālu laikmetu apmetnēs. Vienīgi Karēlijas vidienes pirmās un otrās grupas epipaleolita apmetnēs atrada dažus rupjus brūnganā Polockas krama kalumus, bet otrās grupas epipaleolita beigu un mezolita sākuma apmetnēs atrada dažus Rževas rozā krama kalumus. Šie atradumi tad arī ļauj spriest par daugaviešu, lielkaļu un ziemeļa piemaru atkārtotiem ieceļojumiem Cāmu galā.
Tai pašā laikā bija sākuši izgatavot kasīkļus, nažus, bultu un šķēpu uzgaļus no šifera, bet aptuveni 9500. g. p. m. ē senlietas sāka kalt no kvarcīta, krama senlietu nebija līdz neolitam (7. - 5. g. tk p. m. ē), kad parādījās gan brūnganā, gan Rževas krama bultu un šķēpu gali, naži un dūrescirvji ar augstas kvalitātes retušu: Briežu salas apmetnēs atrada 14 brūnā krama (mazkaļu) bultu uzgaļus, dažus rozā krama divu laukumu prizmatiskos nuklejus un šķembas. Tātad šis krams bija latgaļu un lielkaļu eksporta preces; Avēnkrāču apmetnēs bija palikuši 2 brūnā krama bultu uzgaļi; Pindušu VII apmetnē atrada tikai vienu brūnā krama bultu uzgali; Oņegas ezera piekrastes Vojnavolokas apmetnē - vienu brūna krama divu laukumu prizmatisko nukleju, Šaltezera III apmetnē - vienu brūna krama nazi un vienu bultas uzgali, 7 nažu plāksnītes ar retušu, 2 urbjus, 101 krama lausku, kopskaitā 31 krama senlietu, bet tā paša ezera pretējā krasta apmetnē atrada 84 brūnā krama senlietas; Ujas apmetnē - 31, Jalgubas apmetnē - 17, Lejas Kolonžas apmetnē - 92, Ilekšas apmetnē - 86 brūnā un rozā krama senlietas (181).
Krama senlietas atrada tajos pašos apmetņu kultūrslāņos, kuros bija kvarcīta un šifera senlietas. Krama senlietu daudzums saglabājās niecīgs, kas ir izskaidrojams ar to, ka Skandināvijā senajiem baltiem pieejamu krama atradņu nebija. Tāpēc tikai pēc 3500. g. p. m. ē apmetnēs tiešām parādījās krama rīki, galvenokārt Svidru tipa bultu slīpētie uzgaļi, daži dūrescirvji, nukleji, naži, kas bija kalti no Valdaja brūnganā un Rževas rozā krama, tātad eksportētā krama, pamazām izspiežot kvarcīta un šifera rīkus. Tā, piemēram, Selecas ezera piekrastē, vietā, kur ietek Tumbas upe, 3. g. tk p. m. ē bija radusies trešā apmetne starp divām cāmu apmetnēm, kas pastāvējušas kopš mezolita sākuma. Šajā atsevišķajā apmetnē bija no rozā krama kalti bultu uzgaļi, daži šī krama nukleji un šķembas, kas liek domāt par lielkaļu faktorijas pastāvēšanu, bet kvarca un šifera senlietu nebija nemaz, izņemot abu pārējo apmetņu apakšējos kultūrslāņus. Rozā krama nažus, cirvjus un slīpētos bultu uzgaļus atrada vēl sešās Selecas ezera piekrastes apmetnēs, 4 Vodlezera piekrastes apmetnēs, Anakes ezera Briežu salas apmetnē, Tātad Cāmu zemē var izdalīt trīs agri pastāvējušus galvenos tirdzniecības centrus, kurus upes saistīja ar Anekes ezeru, latgaļu un lielkaļu novadiem, ar lielkaļu faktorijām pie Selecas ezera un Anekes ezera Briežu salā, kā arī ar galindu faktoriju pie Vodlezera, kurā atrada brūnā krama kalumus.