Turpinājums

 7. Solovecu ('Lakstīgalu')

          salu pieminekļi

Solovecu salas bija apdzīvotas vismaz kopš 5. g. tk p. m. ē. Pēc antropologu ziņām tur dzīvojuši klasiskie mezocefāļi ar šaurām sejām, taisniem deguniem, pagara auguma (110).

Lielajā Mūkpsalmu salā atrada apmetņu vietas, kurās bija parupji apstrādātu, no piciņām lipinātu un lentas tehnoloģijā darinātu māla trauku lauskas, kaula žebērkļi, zivju zvīņas, lāča un brieža kauli. Keramikas lauskās bija apaļu bedrīšu virtenes un ķemmītes švīkājumi no augšas uz leju. Švīkājumi bija slīpi vilktu trīsstūrīšu veidā, it kā ar veltnīti ieveidoti māla masā.

Mūkpsalmu salas piekraste pretī apmetnēm bija nostiprināta ar akmeņu dambi, kas pacēlās vairākiem kāpieniem. Dambja pamats - 10 m plats un 8 m augsts. Dambji bija izvietoti ik pa gabalam, pretī katrai piekrastes apmetnei.

No apmetnēm bija palikuši pāri un laika zoba neskārti vienīgi akmens krāvumu pavārdi. Pavārda vidū bija palikušas minētā tipa kunhas lauskas. Kultūrslānī atrada krama kasīkļus, nuklejus, slīpētus Svidru tipa bultu un šķēpu uzgaļus, kaula žebērkļus, raga kapļus, kaula sirpjus ar krama nazīšu rindu. Māju 4 x 5 m lielo laukumu ierāmēja šaura melnzemes josliņa, kuras trūdu spetrālā analīze rādīja, ka tās ir bijušas priežu baļķu paliekas. Mītnes bija iedziļinātas kādu pusmetru smiltīs. Namiņos bija akmens šķembu un māla klons. Klona malās bija redzamas balsta stabu rindu apaļās vietas, no kurām var spriest, ka mītnes bija līdzīgas valagu puspagraba mājām, vienīgi bedru sienas nebija stāvas (321).

Lielajā Zaķu salā, Anzera salā, Lielajā Lakstīgalu salā bija saglabājušās vienīgi akmens svētnīcu paliekas. Apbedījumi nav atrasti, vienīgi uzkalniņi, kas varēja būt ugunskapi, kuros pelnus bēra bedrītēs.

Lielajā Lakstīgalu salā svētvietu bija visvairāk. Tur bija spirālēm saliktu akmeņu labirinti, kuru centrā atradās 3 - 5 m augsts paugurs. Paugura galā bija māla klons. Zem paugura varēja saskatīt kaut kādas koka būves paliekas.

Pagājušā gadsimta arheologu apcerējumos pieminētas labi saglabājušās akmeņu krāvumu spirāles vairākās vietās Lakstīgalu salas vidienē un viens skeletkaps, kurā guldīts mezocefāls vīrietis.

Anzera salā arī ir bijusi svētnīca. Tās plānojumu atzina par līdzīgu Stonhendžas observatorijai. Centrālo dolmenu papildināja 12 menhiru, 40 akmeņu kaudzes, 4 akmens spirālveida labirinti (266).

Mazajā Zaķu salā līdz 1883.gadam esot bijuši divi akmens labirinti, piecu apmetņu vietas, kurās atrasta kaulā griezta ronīša figūriņa, bet Lielajā Zaķu salā bijuši uzkalniņu ugunskapi, katakombu kapi, 13 akmens labirinti, trīs dolmeni ar skeleta kapu vidū, kurā mirušais guldīts uz sāniem, ar pievilktiem ceļgaliem un ar galvu pret rītausmu, kā arī 6,10 m augstas un smailas akmeņu grēdas, vairākas akmeņu krāvumu un dolmenu alejas, kvarca akmeņu kalēja darbnīca, sešu neolīta beigu laika un metālu laikmeta apmetņu vietas, svētnīcas, vairākas akmeņu krāvumu spirāles (321).