Turpinājums11. Māksla un sakari
Lejiešu galā nav atrasti tādi mākslas darbu šedevri, kā Pelagijā, Umbrijā un Ibērijā, bet ar to nav pateikts, ka lejiešu māksla un kultūra nebūtu attīstīta - tai vienīgi bija citas, rimtākas, piezemētākas izpausmes kā jau ziemeļniekiem.
Lejiešu māksla bija keramika, rotas lietas, mājas iekšējās sienas rotājumi. Lejiešu māksla bija saistīta ar sakrālām lietām un maiņas tirdzniecības ierosmēm, turklāt nekas netika kopēts - vai nu lietoja importa senlietas vai arī tās atdarināja paši savā gaumē - kopējumi nav atrasti.
Par sakariem jau minēju, stāstīdams par tirdzniecību: ļielkaļu rozā krams, Poseidomijas gliemežnīcas Spondylus, vara kalumi, kaut gan vara rūdas atradņu lejiešu galā nebija, kviešu ieviešana, keramikas izstrādājumu apmaiņa. Tas nebūtu iespējams plašo drumu dēļ, ja nebūtu ūdens ceļu. Ūdens ceļi bija izcili: Sinda saistīja ar pelasgiem un ariešiem, Nemūna - ar prūšiem un citām Baltijas jūras piekrastes ciltīm.
Tātad ne latgaļi, ne kurši, ne prūši, ne lejieši, nedz arī kādas citas baltu ciltis nedzīvoja šķirti - starp tām, kā apliecināja Herodots, pastāvēja savstarpēji saimnieciskie un kultūras sakari.