Turpinājums

4. Arhitektūra

Lejieši kopš mezolita cēla taisnstūrainas un ovālas virszemes vai puspagraba stāvbaļķu mājas ar divpusēji slīpiem lubu, tāšu, salmu vai niedru jumtiem un ar māla klonu un pavārdu vienīgās istabas vidū, kopš 15. gs p. m. ē. sāka celt 2 - 3 vaiņagu guļbūves virs puspagraba mājokļiem, kopš 10. gs p. m. ē. jau dominēja tikai puspagraba un virszemes guļbaļķu celtnes. Šis celtniecības stils pakāpeniski izplatījās arī citu baltu cilšu galos, bet sākums ir meklējams Umbrijā un Pelasgijā

.

 

 

40. attēls. Lejiešu stāvbaļķu namiņa shēma.

 

Stāvbaļķu būvniecības stils ir ienācis lejiešu galā no epipaleolita pāļu mītnēm Sindas krāču salās un turpinājies līdz dzelzs laikmetam. Šis stils ir jāuzskata par lejiešu prioritāti Austrumeiropā un Sibīrijā, jo tajā laikā, kad lejiešu galā cēla stāvbaļķu mājas, sindi, valagi, daugavieši un burti turpināja celt epipaleolita Matvejevkurganas tipa mītnes, kaut gan vēlāk, vismaz Baugainē, pārspēja lejiešus ar oriģinālām stāvbaļķu un guļbaļķu konstrukcijām .

Pirmās stāvbaļķu mītnes lejieši cēla upju un ezeru piekrastu augšējās terasēs virszemes ūdeņu transgresijas dēļ (11. - 10. g. tk p. m. ē.). Vēlāk stāvbaļķu namiņi izauga arvien zemākās vietās.

Lejiešu arhitektūras stili (20. - 5. gs p. m. ē.).