Turpinājums6. Baugaine
Par Baugaini (tagad teiktu Pauguraini) dēvēja novadus Bugas upes vidus baseinā, citiem vārdiem Labā krasta Ukrainu.
Baugaines senos iedzīvotājus var saukt par sindiem tikai nosacīti, jo viņi bija sajaukušies ar rūtiem, lejiešiem, sudāviem un sembriem. No Meotijas izceļojušo sindu epipaleolita un mezolita sākuma apmetnēs inventārs bija stipri līdzīgas Akmens kapa pieminekļu kompleksa inventāram. Vecākās apmetnes tika atklātas Ukrainas Trostjaņecas rajona Skribencu sādžai tuvās Bugas jeb Bauģes upes piekrastes augšējā terasē, pie Bauģes Mitjkovu (имение Бауге Мытьковых) muižas un Bauģes Ošu (остров Бауге вязьов) salā, neieskaitot tajās Sembra epipaleolita apmešanās vietas Volinijas augstienes austreņa daļā.
35. attēls. Baugaines Piejūras novada augstā Pērkona svētajā kalnā apbedīta 70 - 75 g. veca svētnieka galvaskausa grafiska rekonstrukcija (122)
Minētajās apmetnēs kultūrslāņi esot bijuši 5 m biezi ar daudziem slāņiem:
z epipaleolita beigu un mezolita sākuma kultūrslāņos atrada parupjus, Sindas krāču apmetnēm pēc formas un izgatavošanas tehnoloģijas tuvus krama rīkus, kurus, acīm redzot. ir atstājis Sembris ceļā uz Krakovu;
z Sokoļcu II apmetnē 9. g. tk pirmajā pusē p. m. ē. bija uzklājies kultūrslānis, kurā atrada zīmuļa veida nuklejus, kaltus, šķēpu galus, mikrolitus un ieapaļos kasīkļus ar stipri slīpu vienpusēja retušējuma virsmu, respektīvi, Akmens kapa pieminekļa un Krimas rūtu senlietu analogus;
z neolita kultūrslāņos atrastajā keramikā tika konstatēta Melno kalnu (Karpatu) novadu rūtu krāsainās, pārsvarā melnās keramikas tradīciju ietekme. Īpatnējākais esot bijis tas, ka katrā Bazjkovu salu apmetņu grupā atrasti 3 atšķirīgi keramikas paveidi: Sokoļcu I apmetnē esot taisītas pusbikoniskas plakandibena kunhas ar trīsstūrainu bedrīšu un pagari ievilktu skujiņu joslām trauka augšmalā kā lentas keramikai;
z Sokoļcu II apmetnes meistari neolitā esot taisījuši koniskas smaila dibena kunhas ar paralēlu, slīpu līniju un apaļu bedrīšu joslām pa visu trauku vai kombinācijā ar mezgloti viļņotām, trīskāršām līnijām pa visu trauka virsmu, bet vēlāk šīs atšķirības minētajās nometnēs izlīdzinājušās, trauki taisīti no iekrāsotas māla masas (135).
Šīs ziņas ļauj secināt, ka Baugaines sindu etnoģenēzē ir ņēmuši dalību sembri, lejieši, rūti jeb roši un meoti (141).
Eneolitā, aptuveni kopš 4600. g. p. m. ē., Bugas jeb Bauģes upes kreisā krasta un Siņuhas upes (Zilupes) lejteces labā krasta apvidū līdz tās ietekai Bauģē ir atklātas 9 agrās trīslauku zemkopības un piemājas lopkopības kopienas, kurās pēc vienas zinātnieku grupas domām esot aizsākusies Tripoļes zemkopības un piemājas lopkopības plašo kopienu senkultūra, pēc otru - tikusi pārmantota Tripoļes senkultūra. Tās bija Gajvaronas (‘Kovārņu ķērcenes’), Sabatinovkas (‘Brīvo ļaužu ciema’), Mogiļnajas (‘Kapu ciema’), Grenovkas (‘Grauzdiņu ciema’), Cavraņas (‘Satrapu ciema’) kopienas, pie kam Kapu ciema Kovārņu ķērcenes grupā bija trīs, Brīvo ļaužu un Grauzdiņu ciematu grupās - divas patstāvīgas kopienas. Katra kopiena bija 20 - 30 ha plaša ar 900 - 1200 m2 lieliem ciematiem, kuros bija 6 - 15 dzīvojamās un saimniecības ēkas, tātad ap 420 - 500 pieaugušu iedzīvotāju.
Ciematu teritorijās atrada melnā un brūnā krama kapļus, cirvjus, raga kapļus, iekrāsotās māla masas keramikas lauskas. Mājas bijušas virszemes - māliem apmestas (8 - 10 cm biezumā) stāvbaļķu un pinuma karkasa celtnes ar vienu vai divām telpām, akmeņu mūra pavārdiem (36.att). Atrasti govju, zirgu, aitu un mājas cūku kauli, māla sprēslīcas, nelielas akmens dzirnas. Pavārdi mūrēti pagara puscilindra formā uz paaugstinājuma, parasti telpas vidū vai tuvu ieejai un pretējai sienai. Dūmvadu un dūmeņu nebija. Ēkām bijuši apaļu baļķu griesti. Jumti bija pārsegti ar garkuļu59 salmiem. Klētīm bijuši divi stāvi: augšstāvā glabājuši labību, citus pārtikas krājumus, vasarās gulējuši, bet apakšstāvā atradusies kūts. Katrā ēku grupā bijusi pirts, apdzīvojama rija, lopu kūts, slieteņi, ap saimniecības ēku uzcelts zedeņu žogs, tātad kopienu plānojums ir bijis līdzīgs umbru un pelasgu lauksaimniecības kopienu ciematu plānojumam, tikai citi materiāli izmantoti, ēkām nav bijušas plašās pažobeles kā umbru un pelasgu ciematos (122).
36. attēls. Baugaines zemkopju un piemājas lopkopju kopienas ciemata dzīvojamās mājas rekonstrukcija - eneolits (122).
Bronzas laikmetā bija nākušas klāt Barenckas, Sobkovas, Sandraku, Olšaku un Sausās Tašlikas kopienas tajā pašā apvidū, Osipovkas un Berezovkas kopienas novadā starp Bugu un Tīrupi - tagadējo Odesas un Nikolajevas apgabalu robežas rajonos, kā arī seši zvejnieku, zemkopības un piemājas lopkopības kopienu ciemati Odesas Piejūras novados starp Odesas pilsētu un Bugas deltu, četras kopienas Ingulas - Bugas kreisā krasta pieteku vidusteču un lejteču piekrastēs un tikai viena Zaščitas kopiena Ingulas augštecē, t. i., novadā starp Bugu un Sindu. Šīs kopienas iegāja Daudzveltnīšu keramikas senkultūras apgabalā. Tātad bronzas laikmetā Baugaine bija arvien vēl reti apdzīvota, liecības par nomadu lopkopību nav atrastas (555).
Kā Baugainē, tā arī Meotijā un Sindaurē kopš 5. g. tk p. m. ē. bija izplatīta savdabīga zemkopības sistēma: kopiena dotajā vietā kopa tīrumus stepē un meža stepē, izmantojot vēršu jūga koka saknes ralus, sēja un novāca prosas, kviešu un auzu ražas, plūca linus viena lauka sistēmā tik ilgi, kamēr zeme bijusi auglīga. Kad nopļāva labību un savāca vārpas, salmus un rugājus sadedzināja. Šajās vietās neganīja aitas, govis un zirgus - tos ganīja nekoptajās meža stepēs, dzenot lopus vasarā jūdzēm tālu un ierīkojot apmetnes.
Kad tīrumu auglība samazinājās, mājas sakopa un nodedzināja, pameta iekoptās zemes, pārcēlās uz citu vietu, noliedzot iepriekšējā teritorijā jebkuru saimniecisko darbību. Liegums bija spēkā divus apkopjamās zemju platības maiņas laikus. Tātad vidēji vienā vietā dzīvoja 10 - 15 gadus, bet pēc tās pamešanas drīkstēja atgriezties tikai pēc 30 - 45 gadiem. Tāpēc lēš, ka tas bija galvenais priekšnoteikums biezās melnzemes kārtas radīšanai melnzemes zonās, kur tās pirmspadomju laika muižās bija 1,5 - 3 m bieza (54).
37. attēls. Bronzas laikmetā celtas Baugaines divstāvu mājas grafiska rekonstrukcija (122).
Kā atzina V.Daņiļenko, Baugainē "līdz attīstītā mezolita sākumam bijusi raksturīga ziemeļnieciskā ietekme, kurā var nošķirt divas galvenās plūsmas: Donas un Sindas (Oskorovkas mezolita kultūrslāņi) ar “ziemeļa tardenuaziski svidrisko stila (Čahlau Bikezas apmetne) Sjureņas II elementiem Šis nosaukums ir ņemts no Francijā tipoloģiski izdalītajām senlietām Tardenuāzas apkaimē. Tāpēc var it droši teikt, ka šīs tekmes bija saistītas ar ziemeļniecisko un Krimas paleoeiropeīdu infiltrāciju Melnās jūras ziemeļrieteņa piekrastēs" (135).
Par Baugaines patstāvīgas neolita senkultūras izveidošanos liecina atradumi Siņuhinbrodas Siņuhas - Bugas kreisā krasta pietekas labajā krastā, apmetnes Ingulas un Ingulecas piekrastēs, Gvozdjevas apmetnē Viņicas apgabala Šipkovas rajonā, Bugas piekrastes apakšējā terasē u. c., kurām bija savas atšķirības, salīdzinājumā ar tā sauktās Kreisā (Dņepras = Sindas) Krasta Ukrainas arheoloģiskajiem pieminekļiem.
Baugaines neolita senkultūru raksturoja nelieli noapaļoti kasīkļi, kas darināti no apaļa nukleja ķīļveida atšķēlumiem, mazas un samērā garas trapaces, kuras atšķeltas no attiecīga garuma prizmatiska nukleja visā garumā.
Sokoļcu četras apmetnes atklāja Bugas piekrastes plūdu laikā apskalotās, 0,5 km platās vecupes ieplakas palienes apakšējā terasē, kur agrāk vecupē bijušas krāces un tajā ieplūdušas vairākas upes, no kurām veidojusies tagadējā Bugas upe. Cik tur bija apmetņu mezolitā un neolitā, vairs nav nosakāms, jo daudzus pieminekļus ir izpostījusi upe tās veidošanās laikā, kādēļ Sokoļcu apmetnes ir jāuzskata tikai par nelielu daļu no tām, kas tur bijušas agrāk, bet tās labi raksturo vispārējo ainu. Sokoļcu II apmetne ūdens transgresijas laikā ir pamesta, pārceļoties augstākā vietā, kādus 100 m augstāk, kur izveidojās Sokoļcu IV apmetne, pie kam Sokoļcu II apmetnē neolita senlietas netika atrastas; pētot Sokoļcu IV apkārtni, arheologi secināja, ka tā senlaikos atradusies vecupes salā līdzīgi Skribencu apmetnēm - vai tās ir bijušas pāļu mītnes, nav varēts pateikt. Taču atsevišķās vietās 50 m attālumā no līča kraujas, 75 - 80 m joslā, aptuveni 7 - 10 m dziļumā atrada epipaleolita senlietas, kādas bijušas raksturīgas Sindas krāču pāļu apmetnēm. Šie atradumi sniedz papildus ziņas par Sembra varonīgo pārgājienu līdz Krakovas apmetnēm un papildus apstiprina, ka Baugaines sindu kodolu veidoja sembri. Par to, ka Sokoļcos IV tomēr ir bijušas pāļu mītnes, liecināja atradumi piekrastes purvā zem kūdras slāņa, kur atrada mezolita senlietas un primitīvas bedrīšu keramikas lauskas, vertikāli, šaha kvadrātu krustpunktu kārtībā stiprinātu stāvbaļķu vietas (135).