Turpinājums2. Mezolita un neolīta
sākuma pieminekļi
No trijām sindu epipaleolita apmetņu grupām mezolitā un neolita sākumā (10. - 7. g. tk p. m. ē.) bija atdalījušās ģimenes, kas aizklīda plašajos stepes un meža stepes medību laukos tālāk no senču dzimtajām vietām un saradojās ar Leta mazdēlu un mazmeitu pēcnācējiem, kā arī savā starpā, jo cilvēki no laiku gala ir tīri instinktīvi pūlējušies, lai ģimenes veidotos no radniecīgi attālākiem pāriem.
Lejpus krācēm, Sindas labajā krastā, izveidojās Lielās Andrusovas apmetnes. Tajās bija manāma Leta makrolitu kultūras ietekme. Tāpēc domā, ka tur ir dzīvojusi etniski jaukta Apja un Leta pēcnācēju cilts. Viņu apmetnes ar savdabīgo krama inventāru tika atklātas no Sindas lejas krācēm līdz Krimai (< Taurijai < Dujdaurei).
Šajos Piejūras un Piedņepras novados dzīvoja tauru, sumbru (bizonu), savvaļas zirgu, mamutu (līdz 9. g. tk beigām p. m. ē.) un citu lielo pārejas laika dzīvnieku mednieki un jūras zvejnieki. Lielo dzīvnieku medībās viņi pielietoja pazīstamo iedzīšanas paņēmienu. Doņecas augstienes stāvajās nogāzēs pret jūru tika atrastas šo dzīvnieku kapsētas. Apmetņu vietās atrada jūras zivju zvīņas un roņu kaulus, kaula žebērkļus, mamuta ilkņa šķēpus.
Akmens darbarīki bija tik līdzīgi, kā viena meistara darināti, iespējams, senajā Janisalas apmetnes kaltuvē, kura pēc 50 - 75 g. pārtraukuma tika atjaunota (443).
Saullēktu puses apmetņu grupas vecākā apmetne tika atklāta Berdas upes vidusteces labajā krastā, Doņecas augstienes dienvidu nogāzes augšējā terasē, kur tā strauji pāriet Piejūras līdzenumā, bet otra - Berdas upes augštecē, kur Berda iztek no ledus laikmeta ezera.
Šajā grupā ietilpa apmetnes Nikolajevka I - trīs vienas ģimenes mītnes (12 - 15 cilvēku); Grieķu sengravas apmetne nākamajā svētajā birzī, - 4 vienas ģimenes mītņu vietas, kuras pastāvējušas laikā kopš 11560. g. p. m. ē. (16 - 20 cilvēki); apmetnes Nikolajevka II - mītņu skaits nav zināms; Kosolapova senās gravas apmetne - 6 mītnes (24 - 30 cilvēki); Rjasnu kapulauka apmetne - mītņu skaits nav zināms, teritorija bija ap 3 - 4 ha plaša (444). Tātad minētajā novadā dzīvoja aptuveni 90 - 120 cilvēku.
Cita apmetņu grupa tika atklāta Kalmiusas upes piekrastē, Doņecas apgabala Starobeševas rajona Razdoļnojas ciema apkaimē, kurā bija viena apmetne Kapurkas upītes un Kalmiusas sateces augstajā kraujā ar 4 vai 5 vienas ģimenes mītnēm (20 - 25 cilvēki), kurā atrada Akmens Kapa senlietas; divas apmetnes tai pašā apvidū, tikai pretēja Kapurkas upes krastā kraujā. Mītņu skaits šajās apmetnēs nav zināms. Taču aptuveni šajā apmetņu grupā mezolita sākumā dzīvoja ap 50 - 60 cilvēku.
Ziemeļa grupas apmetnes atradās mežastepes joslā un stiepās no Janisolas pret ziemeli trejām grupām un saplūda ar Māras un Burta apmetnēm Ziemeļa Doņecas piekrastē: Muralovkas apmetnes augšējā kultūrslānī Miusas upes grīvas tuvumā izraka Akmens Kapa piemineklim raksturīgas senlietas, staro kurām bija Burta dzimtas senlietām raksturīgie prizmatiskie kalti; Akmeņu senlejas 2 apmetnēs Donas upes agrākās rieteņa gultnes gravas krastā atrada Akmens Kapa senlietas un starp tām paplatus prizmatiskos kasīkļus ar piesi, kādus lietoja protobalti, diskveida nuklejus, Imeretijas senkultūrai atbilstošus nažus un kasīkļus, Burta dzimtas senlietām raksturīgos prizmatiskos kaltus; Belojarkas apmetnē Sindas rietumkrastā, netālu no Hersonas, kura drīzāk būtu uzskatama par Rūta saimei piederošu, atrada daudz zīmuļa veida kalumu, Akmens Kapa mikrolitus, bet nebija Svidru tipa bultu uzgaļu; Subotovkas apmetnē starp Akmens Kapa senlietām bija daudz makrolitu, kādi bija raksturīgi Leta un Māras dzimtām (443).