Turpinājums

1. Apja pēcnācēju

vissenākie pieminekļi

Apja dzimta dzīvoja Doņecā⁴⁸, Pienupes krastā, blakus Akmens Kapa Vērša galvas smilšakmens klints alai, kurā atklāja epipaleolitā dzīvojušas sievietes ļoti sadalījušos skeletu ar dolihomezocefālu galvaskausu – Apja mātes Latas galvaskausu.

Tas bija sindu cilšu rašanās un dalīšanās centrs - „Melnās jūras Azovas un ziemeļrietumu piekrastes (līdz Bugai > Baugai), Sindas (> Dņepras) zemkrāču⁴⁹ un krāču rajonu vēlā paleolīta un agrā mezolita arheoloģiskais komplekss, ko raksturo daudzveidība; šī kompleksa un tā atsevišķo elementu (ģeometrisko mikrolitu specifisko kalumu u.c. kopu) analoģija stepju robežu rajonos un tiem tuvīnajās teritorijās apliecina jau agrāk izdarīto secinājumu par minētā laika stepju iedzīvotāju kopējām etniskajām saitēm savā starpā un ar pieguļošo apgabalu iedzīvotājiem, atbilstoši debespusēm veidojot trīs etnokultūras novadus - centra (ap Akmens kapa pieminekli), ziemeļa (Doņecas augstienes ziemeļa daļā ap Janisalas seno apmetni), rieteņa (Dņepras lejtecē un Krimas pussalā) un Saullēktu puses (Piejūras) novadu” (133).

Akmens Kapa piemineklis ietver Vērša galvas alu Piena upes krastā, kas toreiz plūda māla ķīseļa krastos, tās tuvumā uzceltās 3 sākotnējās mītnes, primitīvu kalendāra kromlehu, svētbirzi; Červononikolajevas apmetni ar 4 - 5 mītnēm, kas atradās 4 - 5 km no Akmens Kapa pieminekļa pret rieteni stepē; Terpeņas apmetni, kas atradās 7 - 10 km pret ziemeli no Černonikolajevas (141).

Tātad pēc 200 - 250 gadiem kopš Latas ģimenes pārcelšanās uz Vērša galvas alu visi četru Latas bērnu ģimeņu pēcnācējiem bija tikai 9 jaunas ģimenes, kopskaitā ne vairāk par 54 - 72 cilvēkiem, rēķinot 6 - 8 cilvēkus ģimenē. Ja ņem vērā, ka Māras, Burta un Leta ģimenes atdalījās, tad minētās apmetnes ir jāuzskata par Apja dzimtas apmetnēm, kurās sindi:

 

 

33. attēls. Akmens kapa triju pieminekļu grupu – Vērša galvas, Terpeņas un Černonikolajevas epipaleolita un mezolita krama senlietas: slaidi, zīmuļa veidā kalti un nukleji, mikrolitiski naži, kasīkļi, trijstūrim tuvas formas cirvji.

 

z      cēla Matvejevkurganas I tipa virszemes mītnes (10.att.),

z      medīja lielos dzīvniekus (sākumā mamutus, tad sumbrus un taurus, stepju zirgus), kuru kauli tika atrasti apmetņu kultūrslāņos,

z      sāka turēt lielos dzīvniekus aplokos gaļai un pienam,

z      zvejoja zivis upēs un Azovas ezerā, proti, tika atrastas upes un jūras zivju zvīņas, kaula žebērkļi,

z      vāca savvaļas augu ēdamās daļas,

z      kala brūnganā Janisolas krama rīkus,

z      radīja daudz vēsturisku teiku un pirmās dabas reliģijas pamatus,

z      pirmo kalendāra kromlehu stepē (89).

Sindu epipaleolita un mezolita senkultūras krama inventāru raksturoja (33.att) zīmuļa veida kalti; zīmuļa veida bultu uzgaļi; Nobeļas⁵⁰ varianta protosvidru bultu, un šķēpu krama uzgaļi; kaula sirpji ar mikrolitisku plāksnīšu asmenīšiem; mamuta⁵¹ ilkņu šķēpu metamie zižļi ar ģeometriskiem rakstiem un no iztaisnotiem mamuta ilkņiem izgatavoti šķēpi ar nosmailinātiem galiem; antropomorfas un zoomorfas kaula un māla figūriņas; māla rūtas māju apdarei; vienas ģimenes puspagraba tipa mājiņas ar stabu balstiem, divpusēji slīpiem un ieapaļiem niedru un lubu jumtiem, māla kleķa sienām ar niedru pinumu, liellopu mēslu un asiņu piejaukumu (141).

Tātad Apja pēcnācēji izvēlējās par savu totēmu vecmāmiņu Sindu un aiznesa viņas vārdu tālu pasaulē. Tagad vienīgie dzīvie pēcnācēji ir Indijas sindi jeb singaļi.