Filistriešu etniskā izcelsme nav zināma, kaut gan senrakstos tika minēts, ka viņi nākuši no rošiem, bet viņu kuģis ticis aplaupīts, paši padarīti par kādas Šumēras pilsētvalsts valdnieka vergiem, kam bijis tāds labums, ka apguvuši dārzkopību un graudkopību apūdeņojamās zemēs. Ir zināms tas, ka viņi 12. gs p. m. ē. dzīvoja Vidusjūras dienvidu austreņa piekrastē, bet Bībelē ir aprakstīti filistriešu kari ar jūdiem, kuri gribējuši iekarot Pelašti.
No teiktā ir redzams, ka jūdu dēļ iedibinājies naids, kas turpinās vēl tagad starp viņu pēcnācējiem palestīniešiem un izraēliešiem, kuriem it kā viņu ciltstēvs ar dieva gribu ierādījis zemes, kuras pirms viņiem apdzīvoja filistrieši. Šis piemērs rāda, cik nejauka var būt reliģiskā apmātība.
Viņi bija no to jauno etnosu masām, kas aizbēga no himeriskām impērijām. Zināms vienīgi tas, ka pirms iebrukuma hetu valstīs filistriešu bruņotās grupas dzīvoja Kanaānas dienvidrieteņa daļā, kur atradās viņu galvenā apmetne Pelešeta, no kā cēlās Palestīnas vārds. Vēl ir zināms, ka filistrieši bija palestīniešu etniskais un valodas pamata substrāts, ka 8. gs p. m. ē. viņus pakļāva Asīrija un atkal padarīja par vergiem.
Pirms apskatītajiem notikumiem filistrieši bija cilvēki bez dzimtenes. Viņus dēvēja par pelaštiem, jo pēc izbēgšanas no verdzības viņi apmetās brīvajās zemēs Pelašti apkaimē, kur nodevās lopkopībai kā arābi, daļēji apūdeņoto dārzu un sējumu kopšanai pilsētu pievārtēs, bet galvenais iztikas avots tiem bija jūras pirātisms un laupīšana, kā arī tirdzniecības starpniecība, realizējot sazagtās bagātības apmaiņai pret pārtiku.