Kikladu senkultûra (11000. - 1273. g. p. m. ē.) bija epipaleolita, mezolita, neolita (no Umbrijas ievesto metālu laikmets)) un bronzas laikmeta senkultūra, izplatīta Kikladu salās, Santorinas salās (tagadējā vulkāna zemūdens kalderā), Trojas apgabalā, Kipras un vēl citās Egejas jūras salās, respektīvi, Poseidonijas valstu konfederācijā.
Tā raksturo slavenās Poseidonijas valstu konfederācijas Kikladu Republikas kultūru. Būtībā tā maz atšķīrās no Mīnoja senkultūras, taču apsteidza to laikā par kādiem 500 - 600 gadiem, jo Kikladu salu senkultūras sākums ietiecās 11. g. tk p. m. ē. Kikladu Republika bija pazīstama kā pirmais jūras kuģniecības sākuma centrs. No Kikladām nāca vulkāniskā stikla kalumi (kopš 10. g. tk p. m. ē.) un pirmie stikla kausējumi (7. g. tk p. m. ē.), kam sekoja stikla kausēšanas ierosmes Umbrijā, Senajā Ēģiptē, Hattijā un ariešu kopienās.
Kikladu Republikā, respektīvi, Poseidonijā* esot pastāvējusi matrilineāri egalitāra sabiedrība, par kuru esot saglabājušās rakstiskas ziņas, kālab to uzskata par baltu cilšu sabiedrībā pastāvējušās matrilineāri egalitārās sabiedrības dokumentāri apliecinātu piemēru. Tajā valdīja vecākās mātes, kas bija Mātes tempļu priesterienes, resp., Raganas, mantisko stāvokli un dzimtas piederību nosakot pēc mātes, kuras vecākais brālis bija viņas bērnu audzinātājs un mantas pārzinātājs (318).
================================
*iekšējā ezera akvatorijā pirms 1273. g. p. m. ē. notikušās Santorinas dabas katastrofas Poseidonijā iegāja tā sauktā Vidusjūras iekšējā ezera, tolaik ar Anatolijas pussalu vienota, sauszeme, kuru šķērsoja upe, kas savienoja Melno jūru ar Vidusjūras iekšējo ezeru. Tagad Poseidonijas vietā ir Egejas jūras salu arhipelāgs. Kādi tagadējās Grieķijas un Tuvo Austrumu novadi iegāja šajā pilsētvalstu savienībā, kas bija organizēta pēc Hattijas (hetu valsts) parauga, nebūs noskaidrojams līdz tam laikam, kamēr nebūs iespējams veikt zemūdens arheoloģisko pētījumus ne tikai vienā Santorina kalderā, bet visā Vidusjūrā.