Turpinājums

2. Svīdri Baltijā

 R.Rimantiene jaunāko pētījumu aprakstos par pirmo ziemeļbriežu mednieku pirmajiem ieceļojumiem Baltijā rakstīja, ka tie pēc radiokarbona un stratigrafiskiem mērījumiem, kurus ir veikuši Krievijas zinātnieki, esot sākušies ar 200 - 250 gadu pielaidi 11750. - 11300. g. p. m. e. (151), kas sakrīt arī ar Polijas zinātnieku mērījumiem (191).

Nonākuši Nemūnas upes piekrastē, svīdri sadalījās četrās grupās (ģimenēs): pirmā grupa³³ apmetās pretī Eiguļu letiem, kur atklāja 17 augšminētā tipa jaukto senkultūru apmetnes, no kurām radās līdzīgu senkultūru īslaicīgas apmetnes gar Nemūnas kreiso piekrasti līdz pat Kauņai; otrā grupa pārgāja Nemūnu pa ledu un devas gar piekrasti pret ziemeļi, atstādama visgarām krastam izkaisītas jauktās svīdru un letu senkultūras senlietas. Jūras piekrastē ir izpētīta vienīgi Kalnišķu apmetne, bet tā sauktais uzlasītais materiāls tika atrasts Palangas un Škodas apkaimē, Liepājas ezera austrumu piekrastē, kā arī Ventas lejteces kreisajā krastā; trešā grupa ir atdalījusies no jūrmalas Kalnišķu apmetnes dzimtas un devusies gar Nemūnas piekrasti pret straumi, kur atstājusi divas Kauņas apmetnes un divas Viļņas apmetnes; ceturtā grupa ir atdalījusies no Kauņas apmetnēm, devusies gar purvu un Jelgavas līča malu līdz Talsiem, kur atrastas Madlēnas senkultūras tipa kaula un raga senlietas. Citi griezās atpakaļ gar Jelgavas jūraslīča rieteņa piekrasti un saplūda ar Kauņas apmetņu dzimtām.

R.Rimantiene domā, ka būtu nepieciešams uzsākt arheoloģisko izpēti zem Baltijas jūras Joldijas stadijas kāpām, kur varētu būt agro senkultūru pēdas, kā to pierāda Kalnišķu apmetnes piemērs, bet tādi pētījumi Latvijā un Lietuvā nav vēl veikti (151).