Turpinājums15. Leta mazdēls Sembris19
Sembris bija Leta jaunākā dēla pastarītis, piedzima Huhru apmetnē 12508. g. p. m. ē. Par viņu ir saglabājušās dažu teiku lauskas, kas atspoguļotas sengrieķu folklorā par pelasgu sākotni. No tām ir zināms, ka viņa pēcnācēji radīja sembru cilti.
Teikā ir minēts, ka māte esot nolādējusi dēlu un vēlējusi viņa pēcnācējiem izklīst pa visu plašo pasauli kā pieneņu pūkām vējā, lai nekad vairs nesatiktos uz medību takas, jo viņš esot apprecējis savu māsu bez tēva un mātes ziņas. Vai nu tādēļ vai citu iemeslu dēļ Sembra pēcnācēji tiešām izklīda pa visu plašo un tukšo, cilvēku neapdzīvoto, drumiem, upēm, ezeriem un kalniem izraibināto Eiropu, visur atstādami alās sazīmētas medību ainas un maģiskas zīmes (19.att.).
19. attēls. Sembris un viņa laikabiedri atstāja tādus un līdzīgus zīmējumus savās dzīvesvietās, mēģinādami attēlot savas dzimtas koku, dzīves norises un medību ainas.
Arheoloģijā Sembra ceļi ved no Sindas labā krasta pietekas Irbeņupes līdz Teteru upītes augšteces kraujai, kur ierīkojuši pagaidu apmetni, izkaluši jaunus metamo un duramo šķēpu uzgaļus, nažus, kasīkļus, bet no turienes pagaidu apmetņu rinda ar vienveidīgiem Leta tipa krama rīkiem aizved pret rieteni līdz Krakovai Polijā, bet viņa dēlu un meitu apmetnes aizved gar Tīrupi (jeb Dņestru) uz leju līdz tagadējai Odesai. Krakovā esot ieraudzījis dienas gaismu viņa mazdēls Svīdris.