Turpinājums14. Nemierīgais
cilvēkbērns Lets18
Kad Ritā pienāca laiks Letam dienasgaismu skatīt, bija Ziemas saulgrieži 12556. g. p. m. ēras. Pār Zemi valdīja Ūdensvīrs. Būdams ģimenē pats jaunākais bērns, Lets (Liets < Leī + tamais ‘tas’) ticis mātes un Māras mīlēts, Apja mācīts, Burta apsmiets.
Lets esot bijis praktisks cilvēks un liels izgudrotājs.
Kad vecākie brāļi ņēmušies ar stepēs saķerto kumeļu iejādelēšanu un šļūču20 izgudrošanu, mazajam brālim Letam esot ļāvuši noskatīties tikai pa gabalu, jo ko tu, cilvēciņ, vari sagaidīt no meža zvēriem, to tikai dieviņš varētu teikt, ja vien gribētu, bet tas neesot sagaidāms. Būdams aplokos turēto zvēru uzraudzītājs, ēdinātājs un ganiņš, Lets esot iedresējis vēršus jāšanai un šļūču vilkšanai tā, ka reiz pārradies mājās tā niknākā vērša mugurā, kuram pat Apis un Māra baidījās tuvoties. Toties Letam tas pakļāvies un viņa tuvumā bijis rāms.
Šņākdams un zemi kārpīdams, bullis nācis tuvāk un tuvāk. Māte, to redzot, iekliegusies, Māra sastingusi ļaunuma nojautās, bet bullis pienācis puikam klāt un ļāvies pakasīt ragu starpā, kļuvis rāms un paļāvīgs. Tāpēc teikuši, ka Lets, tāpat kā Māra, esot pratis sarunāties ar kokiem un zvēriem mežā, putniem gaisā un zivīm ūdeni, ka zvēri mežā, putni gaisā un zivis ūdenī devušies rokās paši.
Lai gan šī jāšana esot beigusies ar pērienu, Lets spītīgi turpinājis dresēt vēršus un ieradinājis tos iet saitē un nepretoties, ja tā mugurā sēžas cilvēks vai arī tam uzkarina šļūču iejūgu. Redzēdami, cik labi tas padevās Letam, brāļi esot nomierinājušies un arī paši esot sākuši izmantot vēršus gan jāšanai, gan šļūču vilkšanai.
Kad Letam uzbrucis lācis vai vilki, viņš tiem esot ieteicis pameklēt kādu citu laupījumu. Zvēri esot paklausījuši, aizgājuši uz citiem medību laukiem. Lets esot iedresējis ziemeļbriežus un suņus šļūču vilkšanai. Reiz esot pārjājis no medībām brieža mugurā - viņam esot bijusi apbrīnojama saskaņa ar meža zvēriem.
Reiz Lets esot izslaucis sumbru māti, kuras teļš bijis nokauts gaļā. Padzēries pats silta, svaiga piena, sadzirdījis brāļa Apja bērnus tā, ka tie esot atteikušies no vakariņām. Rasa nobijusies, vai tikai bērni neesot apslimuši, ka neēdot. Taču vecākā meita, nākamā Mešķīte, neesot nocietusies un Leta noslēpumu izpaudusi. Letam esot ticis kārtējais bāriens, bet viņš iebildis pret tādiem aizspriedumiem, paskaidrodams, ka tā esot nejēdzība ļaut sumbru mātei vai ķēvei mocīties ar iekaisušu tesmeni, kad nokauj telēnu vai kumeļu gaļai, kāpēc tad pienu nevarētu dzert cilvēks, ja to dara kumeļš vai teļš, jo tas nav sliktāks par cilvēku mātes pienu. Kopš tā laika esot sākuši slaukt govis un ķēves.
Lets esot kļuvis patstāvīgs jau tad, kad pazudusi Māra, aizprecējies Burts, nomirusi māte, bet tā kā viņš bijis pārāk jauns, tad Rasa viņu iemīlējusi kā dēlu un neesot ņēmusi blakus gulēt. Tāpēc Rasas un Apja ģimenē Leta bērni neesot bijuši. Kādu laiku viņš esot sācis klaiņot kā brālis Apis, slepšus meklēdams jaunu dzīves vietu savai iecerētajai ģimenei. Tā viņš esot nonācis pie Sindas krācēm, kur upē bijušas vairākas salas. Šī vieta viņam esot iepatikusies. Kad apciemojis māsu Māru pēc Apja ieteikuma, viņš esot pierunājis Tlati nākt palīgos uzcelt pāļu mājvietu Sindas krāču salā. Uzcēluši arī. Pat baļķu laipas no salas uz salu līdz otram krastam, kur atklājas lieliski sumbru, tauru un vēl reto mamutu medību lauki. Tur nu viņa stāvējusi - Leta ģimenes pils, kas nogrima Sindā, kur tās drupas atklāja arheologi (141). Vienīgi princesi neesot varējis atrast, kamēr kādu nakti viņš pārvedis māsīcu Egli, Mārai un Tlatim nezinot. Nu bija ķēniņš un ķēniņiene, princeses un prinči, kuru bērni un mazbērni gājuši pret ziemeli vien, ziemeļbriežus medīdami līdz par Nemūnas upei.
Arheologi Leta apmetnēs, atšķirībā no Māras un brāļu apmetnēm, atrada krama instrumentus ar vienpusēji slīpu asmeni, kas varēja būt veidots retušējot vai atskaldot ar kādu īpašu paņēmienu no koniskā, ripas vai lodes nukleja (141). Leta dzimtas Nobeļas varianta Svidru tipa bultu un šķēpu uzgaļi bija plakani ar kātiņiem iestiprināšanai. Tādi uzgaļi tika atrasti Sindas krāču salu pāļu apmetņu drupās pirms spēkstaciju un uzpludināšanas dambju uzcelšanas. Sindas Lejas krāču rajonā ir atklātas Surskas, Kizlevas, Osokorovkas un Privoļnajas bijušās salu apmetnes (121). Netālu no salām bija izveidojušās vēl trīs jaunas apmetnes, kas aizvirzījušās Kijevas pilsētas apkārtnē. No šīs apmetņu grupas Apja stepju novadā ir Kairu apmetne.
Apmetņu dalīšanās rāda, ka Letam ir bijuši vismaz 9 bērni, pie kam vismaz viens no tiem ir dzimis laikā, kad Letam vēl nebija 35 gadi, jo kopskaitā sinhroni ir radušās 16 - 20 apmetnes pārejas novadā starp Leta un Māras apmetnēm ar minēto pārejas tipa krama inventāru. Četri Leta bērni palika tēva novadā un uzbūvēja pāļu namiņus trejās brīvajās Sindas salās (121).
18. attēls. Leta un viņa pēcnācēju kaltās krama senlietas (141).