Turpinājums

8. Izgudrojumi

Kā jau pieņemts teikās, ģimenes, dzimtas un cilts materiālās kultūras sasniegumus piedēvēja ciltstēvam, šajā gadījumā Apim. Tātad Apja izgudrojumi būtībā bija visa cilts jaunrade, kura atraisījusies tūliņ pēc pasaules plūdiem. Cik var spriest no teikas motīviem un M. Zonenbergas stāstījumiem, tad Apis, acīm redzot, iesāka tēvu kārtu, rūpējoties par dzimtas prātiem, kā teica agrāk “valdīja pār dzimtas prātiem", pārmantodams no Sindas pirmā dabas reliģijas priestera pienākumus.

Meža zvēru sadzīšana aplokos bija pazīstama jau protobaltiem, to nevar uzskatīt par Apja izgudrojumu - tā bija senču tradīcijas atjaunošanu pēc vairākiem gadu tūkstošiem (apledojumu laiks). Akmens kapa piemineklī atstātajā ciltskoka zīmējumā (15.att) ir parādīts mietu žogs upes krastā, vērši, auni un meža zirgi aiz žoga (118).

Par zemkopības pirmajām iemaņām liecina tai pašā ciltskokā parādītās zīmes ‘arumi’(krustu šķērsu līnijas aplī vai rindā), kā arī tā saukto kaula sirpju, akmens kapļu lietošana.

Protams, tā nebija īsta zemkopība, bet pirmie eksperimenti, kuri pierādīja, ka uzirdinātā zemē graudi padodas lielāki. Tādējādi arī Austrumeiropā var saskatīt tās pašas zemkopības sākuma pazīmes, kādas minējis pazīstamais arheologs G.Čailds Āzijā veikto pētījumu aprakstā (506).

Epipaleolitā radušās zīmes Vērša galvas alā arī bija izgudrojums - alas sienas bija izrotātas ar šķērsi svītrotiem laukumiem (‘vieta, kurā es dzīvoju’); krustu šķērsu līnijām apļos ('arumi, sējumi, stādījumi'); garām paralēlām līnijām ar viļņainām, īsām šķērslīnijām (‘upe’); šķērsu svītrotiem aplīšiem (‘arumiem’), kas rāda kā paleolīta beigās ir sākuši uzirdināt zemi ar kapļiem un sēt pirmos graudus; lieliem kvadrātiem ar tajos iezīmētiem vēršiem un auniem, acīm redzot aplokiem, kuros sadzina taurus, sumbrus, briežus, savvaļas zirgus, izmantojot tos gaļai un pienam, pakāpeniski pieradinot; četriem ‘mēnestiņiem’ − briestošo (radziņš ar līkumu pa labi), pilno (tukšs aplītis), dilstošo (radziņa līkums pa kreisi) un tukšo (melni aizkrāsots aplītis); zem pirmajiem trim ‘mēnestiņiem’ bija deviņi punktiņi, bet zem tukšā ─ trīs punktiņi; divpadsmit ‘saulītēm’ ─ tukšiem aplīšiem rindā, bet zem katra no tiem bija iegrebti visu četru ‘mēnestiņu’ simboli vertikālā virknē. Tas jau bija mēness kalendāra sākums (118).

Tātad Apja laikā cilvēki prata skaitīt vismaz līdz divpadsmit.

Pirmo kalendāru stepē (17.att.) Apis uzcēla vēl savā dzīves laikā, kad viņa dēliņš bija nokritis no Vērša galvas klints, kur pirms tam noturēja rituālus, par ko var spriest no tam, ka kromleha vidū atklāja bērna apbedījumu (118).

Apja celto primitīvo kromlehu atklāja M.Rudinskis sešdesmitajos gados stepē pie Vērtša galvas klints un secināja, ka tā pamatā ir bijis paleolīta beigās apbedīta bērna līdzenuma skeleta kapiņš. Bērns guldīts pret rītausmu orientētā bedrē, apkaisīts ar sarkano minerālo krāsu. Kapā atrada aptuveni 12580. g. p. m. ē. iemestu augu sporas, akmens plāksni ar saules, mēness un zodiaka zīmēm. Ap kapu bija izvietoti četri megaliti vasaras un ziemas saulgriežu saullēktu un saulrietu virzienos, bet attālākā lokā bija vēl 12 lieli laukakmeņi, iespējams, mēness kalendāra gada mēnešu sākumu saulrietu un saullēktu punktu virzienā. Pašā tālākajā lokā bija 54 laukakmeņi mēness ciklu noteikšanai.

To, protam, nevar pateikt, vai šī primitīvā akmens kalendāra būve radusies vienlaicīgi, vai celta pakāpeniski ar lielām laika atkāpēm, bet tās sākuma megaliti gan ir uzstādīti bērna apbedīšanas laikā.

Austreņa Eiropā tādi epipaleolitā (13. - 10. g. tk p. m. ē.) būvēti kromlehi⁹ bija divi (443).

16. attēls. Mātes (pa kreisi) un tēva (pa labi) skaitļu apzīmējumi

Vērša galvas alā.

17. attēls. Kalendāra kromlehs stepē.