Turpinājums6. Kā Apis sievu ņēma
Reiz, atgriezdamies kopā ar tēvu no tālīniem medību laukiem, un tas atgadījās rudens pusē, kad gatavoja pārtikas krājumus ziemai, viņiem līdz Janisalas apmetnē ietecēja kāda Sindas ģintij neparasta izskata tumsnēja jaunava. Māte un vecmāmiņa tik rokas vien sasita, sāk, kur tad tādu ņēmāt. Dēls teicis, ka "Sā tā ! Mans Rā atveda Sā pa Sindas upi pret straumi. Atradām ogojam un riekstojam krastmalā. Tā kā viņa bija ar mums mierā, tad atbrauca līdz. Ra tā, būs man sieva". Ja tā, tad tā, Sā pieņēma ģimenē kā pašu meitu, jo Apim šā vai tā bija laiks precēties, kāpēc precēt māsu, ja bija vēl citas jaunavas - būs veselīgāki bērni.
Apis uzbūvēja koka plostu, tā vidū nopina apaļu ligzdu no klūgām kā grozu, izklāja mīkstām ādām, tā nu varēja vizināties pa ‘sā’ kā Saules ‘ra tā’. No tā Apja plosts Rā tā Sa ‘saules rata atspulgs ūdenī’, no kā daudzās valodās pazīstamais vārds rasa un sievietes vārds Sāra, kālab teikā ir teikts, ka “Rā pār Sā pārveda Apim līgavu no tālām zemēm”. Kas tās varēja būt par tālām zemēm, varam gan iedomāties, ja ielūkojamies pēdējos desmit gados publicētajos rakstos arheoloģijā (443) - tā bija Krimas pussala, kurā kāda bijušo shuliešu ģimene pārcieta salu un pasaules plūdus Sjureņas apmetnē. No Herodota rakstiem izriet, ka Krimā tiešām ir dzīvojusi kāda neliela tautiņa, kurai bijuši rudi mati, sejas tādas bumbierveidīgas kā neīstajiem etiopiem, kā tagadējiem gruzīniem.
Rasai esot bijušas vairākas māsas vienā ģimenē, kurā neesot bijuši brāļi. Māte bēdāt bēdājusies, ka nu ciltij būs jāizmirst. Te kādu dienu Sjureņā ieradies gaišmatains puisietis vārdā Rūts8, kas apprecējis Rasas6 vecāko māsu. Tā Rasa kļuvusi par Rūta otro sievu, kā to prasīja māsbrāļu poligāmiskās ģimenes tradīcijas. Tāda loma viņai nemaz neesot bijusi pa prātam, tāpēc esot jutusies laimīga, kļuvusi par Apja sievu, bet tas būtībā nozīmēja, ka par viņas jaunākajiem vīriem kļuva Apja brāļi Burts un Lets. Tas ne reti izsauca greizsirdības izpausmes un sāncensību, kas nevarēja Apim patikt. Varētu būt, ka tāpēc viņš klejoja.
Brāļmāsu ģimeņu dēļ kopš paša sākuma balti bija tik ārkārtīgi vienveidīgi ar nelielām niansēm. Taču jāsaka gan, ka citu iespēju veidot pārus un vairoties viņiem nemaz nebija. Tikai vēlāk ģimenes sāka veidoties no arvien attālākiem radiniekiem. Taču sākotnējā vienveidība saglabājās līdz pat mūsu gadu skaitīšanas sākumam.