Milogrādas senkultūra tika izdalīta pēc pilskalniem un nocietinātiem ciematiem, dobjajiem Raganu svētkalniem, kuros bija akmens mūra vai koka apakšzemes kambari ar noslēptiem depozītiem un sēdus mirušu sieviešu, sirmgalvju un bērnu skeletiem; jaukta tipa kapulaukiem (uzkalniņu skeletkapi un ugunskapi); no 10 - 15 m gariem stabiem būvētām puspagraba un virszeme mājām; Dņepras - Daugavas senkultūras senlietām; atklātiem akmens pavārdiem (virs klona, nevis bedrēs); zemkopības, lopkopības, zvejniecības, medniecības un amatniecības pazīmēm kā Dņepras - Daugavas senkultūrā.
Milogradiešu senkultūras urnas bija labi apdedzinātas, pulētas. Tām bija olveida forma, kas augšā koniski sašaurināta. Urnas bija atturīgi rotātas ar antropomorfiem elementiem, pūces, suņa, auna un cūkas galvām, līkloču rakstiem, aplīšiem ar punktu vidū (saules simbols). Līdzīgas bija bļodas, ko pārklāja pāri šīm urnām, un podi, kuros lika ceļa maizi aizkapa dzīvei.
Starp atšķirībām tika minēti māla jēlķieģeļu pavārdi tagadējās plīts jeb nelielas melnās virtuves (manteļskursteņa) izskatā. Atrastas dažas senlietas no helēņu kolonijām Melnās jūra piekrastē.
Minēta prosas audzēšana, dažās vietās atrasti mūļu un ēzeļu kauli (kā burtu galā).
Milogradas ciltis uzskata par baltiem, kuru piederīgo ārējās pazīmes bijušas līdzīgas mūsdienu baltiešiem (lietuviešiem, latviešiem). Viņiem bija klasiski mezocefāli galvaskausi (149).