Balanovas ─ Ļalovas senkultūra 

Balanovas senkultūra tika nosaukta pēc pirmā atklājuma vietas - Čuvašijas Balanu ciemata tuvumā atklātā kapulauka, kurš atrodas 60 km pret rieteni no Tatarstanas galvaspilsētas Kazaņas. Šī senkultūra bija izplatīta Okas, Suras, Kamas upju piekrastēs un Jilgas vidusteces līkumā, apvidū, kur tā pagriežas pret dienvidiem. Balanovas senkultūra kopienas esot asimilējušās Fatjanovas senkultūras ciltī. Pēc M.Gimbutienes atzinuma abas senkultūras bijušas līdzīgas, to teritorijas ir grūti izdalīt, bet kopumā Balanovas senkultūra esot jāuzskata par kādas Fatjanovas senkultūras novadā iegājušu neolita senkultūru (449).

Balanovas senkultūras apmetnēs atrastie bronzas cirvji saturēja sudrabu un kobaltu, tātad tika kalti no umbru bronzas, kura iegūta maiņas tirdzniecībā ar pelasgiem, kuru metalurģijas centrs Keltoja atradās netālu no Atenām. Tā kā šādas senlietas bija izplatītas arī Sindikā (Sindorē) un Meotijā, tad jādomā, ka sindi bija starpnieki, kaut gan seno arābu rakstos ir ziņas par kuģu pārvilkšanu no Donas upes uz Jilgu tajā vietā, kur abas upes satuvojas. Tātad starpnieki bija burti, kaut gan nav izslēdzami arī tiešie sakari (221).

Ļalovas senkultūra dabūja savu nosaukumu līdzīgā kārtā un bija izplatīta ķīlveidīgi no Balanovas senkultūras pret dienvidrieteni, līdz Ziemeļa Doņecas kreisajam krastam - Izjumu apmetņu konglomerācijai. Šīs senkultūras ziemeļa novadu ciltis arī esot Fatjanovas senkultūras ciltis, bet citos avotos ir rakstīts, ka Balanovas - Ļalovas senkultūra būtībā esot tā pati Fatjanovas senkultūra, taču nošķirta tāpēc, lai lokalizētu (vēl nebijušās) senkrievu ciltis pēc krievu zemju principa, jo tika uzskatīts, ka Fatjanovas senkultūru esot radījuši tā saukto lielkrievu senči. Vēlāk šī alošanās tika atmesta, bet abas minētās senkultūras saglabājās.