Turpinājums6. Protobaltu antropoloģiskais
raksturojums
Protobaltus jeb Kromaņonas cilvēkus pēc viņu galvaskausu formas un izmēru atšķirībām, ņemot vērā atrašanas vietas, antropologi tika iedalījuši:
z klasiski mezocefālajos protobaltos jeb Eiropas Kromaņonas cilvēkos, kuri dzīvoja Skandināvijas apledojuma laikā un bija pirmā un otrā tipa cilvēku krustojums;
z Ibermaueras senkultūras dolihocefālajos cilvēkos, kuri dzīvoja Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā aptuveni 16.- 10. g. tk p. m. ē.. un bija klasisko protobaltu un Omo neandertāliešu krustojums, atšķīrās ar slīpām pierēm un horizontāli atvirzītiem pakaušiem, tika dēvēti par Mentas cilvēkiem pēc alas nosaukuma;
z Shulas cilvēkos, kuri dzīvoja 46. - 42. g. tk p. m. ē. Irānā, Kurdistanā, bet 42. - 28. g. tk p. m. ē. Kaukāza kalnos, Priekškaukāzā, Austrumeiropas dienvidu galā, bet izzuda, lai 28. - 9. g. tk p. m. ē. saglabātos tikai vienā apmetnē Krimā (rūti);
z Omo dolihocefālajos cilvēkos, kas bija Shulas cilvēku priekšteči, kurus dēvēja par neandertāliešu un Kromaņonas cilvēku krustojumu jeb progresīvajiem neandertāliešiem. Tie dzīvoja Kenijā, Omo upes piekrastes alās, līdz 32.g. tk. p. m. ē. dzīvoja dažās vietās arī Dienvidu Eiropā (Balkānu un Apenīnu pussalā, Gibraltārā, Francijā, Dienvidu Vācijā; domā, ka no tiem radušies melnās rases cilvēki (102);
z Ķīnas brahimezocefālajos cilvēkos, kuri dzīvoja pirms Shulas cilvēkiem Ķīnā un Tibetā līdz 48.g. tk p. m. ē., bija līdzīgi sinantropiem, kālab tiek uzskatīti par cilvēka un sinantropa krustojumu; domā, ka no tiem radusies dzeltenā rase;
z Amerikas doliho- un mezocefālie kromaņonieši, kuru galvaskausus, dzīves vietas atrada vairākās vietās Centrālajā Amerikā; dzīvoja aptuveni 28. - 12.g. tk p. m. ē., bija indiāņu priekšteči, kas saglabājušies arī pēc pasaules plūdiem un minēti teikā par Kecalkoatlu;
z domā, ka Amerikas Kromaņonieši ieceļojuši no Āzijas;
z Austrālijas un Okeānijas mezocefālie cilvēki, kuri dzīvoja aptuveni 46. - 12. g. tk p. m. ē. Klusā okeāna salās un Austrālijā, bija līdzīgi senajiem Austrālijas aborigēniem un salu iedzīvotājiem; tiem neesot manāma sinantropu un neandertāliešu ietekme, kāpēc domā, ka viņi bijuši austrālopiteku un cilvēku krustojums jeb arī pirmie Kromaņonas jeb Mū cilvēki - pirmās civilizācijas relikts, kas pēc austrumu tautu teikām ieceļojuši no Visuma tālēm;
z Vidusāzijas mezocefālā tipa protobalti ar neievērojamām sinantropa (Ķīnas cilvēka) iezīmēm - platāki žokļi, plakanākas sejas, nelieki uzacu veltnīši, kuri dzīvoja Afganistānā, Kirgīzijā, Turkmēnijā, Sibīrijā, Pieūralu novados laikā pēc 38 g. tk un līdz 28. g. tk p. m. ē., kā arī 32. - 12. g. tk p. m. ē. atsevišķās vietās Austreņa Sibīrijā, Jakutijā, arī Čuhotskā un Kamčatkā.
Eirāzijā būtu izdalāmi mezocefālā tipa treju varietāšu cilvēki:
z klasiskie Kromaņonas cilvēki, kuri dzīvoja Eiropā un iegāja Āzijā laikā no 28. g. tk p. m. ē. līdz aptuveni pasaules plūdiem, t. i., līdz 14. - 12. g. tk p. m. ēras. Lai šos cilvēkus atšķirtu no pārējiem saprātīgajiem cilvēkiem, tad tos esmu nosaucis par protobaltiem;
z mezocefālie sinantropiskās varietātes saprātīgie cilvēki, kuri dzīvoja Āzijas jeb Aizkalnes saullēktu daļā - tagadējā Ķīnā, Indijā, Tibetā, Klusā un Indijas okeāna salās, Austrālijā Virma apledojuma 3. fāzē (47 - 38 tk g. p. m. ē..), piederēja pirmajai civilizācijai, bija protobaltu un protoariešu otrās civilizācijas priekšteči, kālab esmu tos nosaucis par Āzijas kromaņoniešiem;
z mezocefālo cilvēku gargalvainās varietātes saprātīgie cilvēki, kuru pirmās civilizācijas relikti bija Shulas cilvēki. To galvaskausos tika konstatētas nelielas negroīdās pazīmes un mazi uzacu veltnīši kā Āfrikas Omo cilvēkiem jeb melnajiem neandertāliešiem. Lai šos cilvēkus atšķirtu no protobaltiem jeb klasiskajiem Kromaņonas cilvēkiem un Āzijas kromaņoniešiem, tad nosaucu tos par shuliešiem.
V.Aļeksejevs ir nosaucis vēl citas seno cilvēku rases Klusā okeāna salās, Āfrikā un Dienvidu Amerikā, kuras esot ņēmušas dalību mūsdienu Zemes civilizācijas rasu izcelsmē, bet baltu jeb Baltijas - Atlantijas rases izveidē tie neesot ņēmuši nekādu tiešu līdzdalību, jo noticis pretējs process - tā sauktie eiropeīdi esot iejaukušies minēto citu cilvēku rasu attīstībā (87).
Klasiskie protobalti jeb Kromaņonas cilvēki bija tikai nedaudz īsāki par tagadējo vidēja auguma eiropieti: vīrieša vidējais augums bija 172 cm, sieviešu augumi par 7 - 15 cm īsāki, bet galvas vīriešiem un sievietēm bija lielākas, smadzeņu apjoms arī daudz lielāks nekā viduslaiku baltiem, cefalitātes koeficients svārstījās no 72 līdz 74 kā viduslaiku baltiem, zobi bija nelieli, vienādi izlīdzināti, balti, veselīgi, ilkņu nebija, pieres - stāvas, zodi - spēcīgi izteikti, taisni ērgļa deguni, sejas profils - ass, vienmērīgi četrstūrains, žokļa kauli nebija izspiedušies. Neandertāliešiem un sinantropiem raksturīgo uzacu veltnīšu nebija. Viņos nebija arī minēto priekšteču sinantropisko vai negroīdo iezīmju. Par cik tie bija līdzīgi viduslaiku baltiem, tad arī tika nosaukti par Klasiskajiem kromaņoniešiem jeb protobaltiem. Viņu priekštečiem, īpaši vārdi nav piešķirti, izņemot Shulas cilvēku, pie tam viņu atšķirības, kā atzīst antropologi, tiem bija nenozīmīgas, kālab arī tos uzskatu par protobaltiem.