1.3. ps

7. Atklājumu vietas

Kromaņonas cilvēku jeb protobaltu mirstīgās atliekas ir atrastas Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Dienvidu un Ziemeļa Amerikā, Austrālijā, Klusā okeāna salās.

Protobaltu apmetņu skaits, kurās atrasti galvaskausi, cilvēku kauli, raksturīgie krama darbarīki, kas atzīti par vienveidīgiem un attiecīgā laikmeta senkultūrai atbilstošiem, arī nomedīto un ugunī degušo pirms ledus laikmeta dzīvojušo lielo dzīvnieku, tostarp mamutu, alu lāču, dižbriežu kauli, un atradumu vietu skaits un to izvērsta ģeogrāfija ir šāda:

z      Eiropā pavisam 60 vietās ( vairākās vietās galvaskausi, 40 vietās cilvēku un apdeguši nomedīto zvēru kauli, ugunskuru vietas):

z      Dienvidu Francijā viņu galvaskausi vai mirstīgās atliekas tika atklātas 2 vietās Dordonas departamentā;

z      Spānijā - 3 vietās (Altamirā, Kastīlijā, Levantē);

z      Centrālajā Eiropā - Doļņas Vestivicē 1 vietā;

z      Austreņa Eiropā - 4 vietās (Kostjonki, Sungira, Krima, Grūzija);

z      Āzijā - 70 vietās (8 vietās apdeguši nomedīto zvēru kauli, arī cilvēku kauli), tostarp

z      cilvēku kauli apbedījumos Sibīrijā (Malta) un Ķīnā 1 vietā,

z      Indijā 2 un

z      Klusā okeāna salās 4 vietās (1 vietā cilvēka kauli apbedījumā, citās - senlietas);

z      Austrālijā 11 vietās (4 vietās nomedīto zvēru kauli, cilvēku kauli;

z      Āfrikā - 101 vietā (20 vietās nomedīto zvēru kauli, arī cilvēku kauli apbedījumos, pārējās - senlietas), tostarp

z      galvaskausi Āfrikā kopumā 3,

z      Marokā 2 un

z      Dienvidāfrikas Republikā 1 vietā;

z      Ziemeļa Amerikā - 24 vietās (3 vietās nomedīto zvēru kauli, arī cilvēku kauli apbedījumos, pārējās vietās krama, kaula un raga senlietas);

z      Dienvidu Amerikā - 44 vietās, tostarp 7 vietās nomedīto zvēru kauli, cilvēku galvaskausi, kauli apbedījumos;

z      Vidus Amerikā 8 vietās;

z      Dienvidu Amerikas dienvidu galā 6 vietās;

z      ASV dienvidu štatos 2 vietās.

Vecākos apbedījumus (45. - 38. g. tk p. m. ē.) atklāja Klusajam okeānam tuvākās vietās Āzijā, Austrālijā un salās, Āfrikā. Vidēja vecuma apbedījumi (38. - 18.g. tk p. m. ē.) tika atrasti Austrumeiropā, Vidusāzijā un Amerikā, jaunākie (18.- 16. g. tk p. m. ē.) bija Eiropā, sevišķi Francijā un Spānijā.

Tā vai citādi, senču priekšstats par šīs aizvēstures Zemes civilizācijas rašanos, kas tika pausts augšminētajās teikās, antropoloģijā un arheoloģijā apstiprinās gandrīz pilnīgi, ja neņem vērā novirzes, kas ir izskaidrojamas ar teicēju papildinājumiem vai izlaidumiem. Par ko var pārliecināties, apskatot akmens laikmeta klasiskās senkultūras un arheologu atklātos pieminekļus Āzijā un Eiropā, kas radušies pirms pēdējā apledojuma un tā maksimālās izplatības periodā.