WB01629_.gif (249 bytes) 1.st

 Priekšvārds

          “Ļaujiet jel atvases dzīt” ir populāri zinātnisks vēstījums trīs stāstos un 46 pastāstos ar 98 ilustrācijām Eiropas un Āzijas protobaltu un baltu mednieku, lopkopju un arāju cilšu aizvēsturē par laiku no 49. g. tk p. m. ē. līdz 13. gs m. ē., ņemot par pamatu autora vecmāmiņas - Jaunpils vēstures skolotājas (+, 1938.) Marijas Mades Zonenbergas (Ozolas) vēstules un viņas veiktos mutvārdu vēstures un leģendu pierakstus, kas iegūti no viņas vecmāmiņas Džūkstes Ozolu Mades, dēvētas par “to, kas valda par tautas prātiem”, izrakstus no Kenigsbergas Prūsijas arhīva un Polijas Krakovas un Viļņas arhīva dokumentiem, kā arī autora pētījumus senrakstos, hronikās, arheoloģijas, antropoloģijas, etnogrāfijas un blakus zinātņu rakstos. Šis darbs ir tapis 40 gadu laikā, pakāpeniski vācot, studējot un apkopojot faktu materiālus, kamēr radās šī grāmata.

Pirmais stāsts vēsta par zinātnieku pirmajiem baltu aizvēstures un pirmdzimtenes meklējumiem, Virma apledojumu, par protobaltu jeb Kromaņonas cilvēku izcelsmi, izzušanu, izzušanas cēloņiem, viņu atstātajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem Eiropā un Āzijā laikā no 49. g. tk līdz 14. g. tk p. m. ē.

Otrais stāsts ir veltīts pierādījumiem par baltu civilizācijas rašanos, rašanās vides un sociālajiem apstākļiem, par 7 baltu atzariem jeb ģintīm, 44 pamata un vairāk par 40 totēmiskajām ciltīm, cilšu grupām un kopienām, par vairākām līdz šim rakstos neminētām baltu un ariešu dibinātām aizvēsturiskām valstīm; par Ibermaueras senkultūras jeb Mentas cilvēku cilti un tās ietekmi uz tālāko notikumu gaitu; kā arī ir dotas atbildes uz sen uzdotajiem un līdz šim neatbildētiem jautājumiem par baltu apbrīnojamo antropoloģisko un kultūras vienādību un pierādījumi par vairāku līdz šim pastāvējušu, nepierādāmu un strīdīgu baltu aizvēstures hipotēžu maldīgumu, jo sevišķi par palamu, ieroču nosaukumu un mežonības piedēvēšanu baltu ciltīm, velkot paralēles ar mūsdienu civilizāciju un pierādot tās negatīvo izpausmju cēloņus pagātnē.

Trešais stāsts ir par impēriju laikmeta sākumu un baltu tautu pakāpenisko iznīcināšanu teritoriālām grupām, par impēriju lieko cilvēku vardarbīgi izveidotām jaunām jauktajām tautām, par vergu dzimtu jeb slāvu rašanos un darbību senajā sabiedrībā, par baltu, huņņu, sibīru, alānu cīņu pret impērijām; par jēdzienu skiti, sarmati un ķelti vēsturisko būtību, par krievu zemju un tautas taisīšanu, Krievijas impērijas rašanos; kā arī uzskatāmi pierādīta tā sauktās "tautu lielās staigāšanas" būtība, cēloņi, norises un sekas, par ko līdz šim nav rakstīts.

Vienā grāmatā viens cilvēks nevar aptvert visus aspektus apskatāmajā jautājumā. Tāpēc esmu pievērsies galvenā kārtā problēmām, kas līdz šim nav skartas aizvēstures aprakstos, raksturojis pastāvošās maldīgās hipotēzes, kā arī skāris tematus par to, kā un kāpēc milzīgā baltu civilizācija varēja izzust, un jo sevišķi kritiski kļūdainus uzskatus, kas ieviesti aizvēstures stāstos ar nolūku izcelt kādas impērijas no jauna radīto tautu ārpus viņas izcelsmes laika un telpas, lai radītu apjukumu nacionālajā pašapziņā, nomelnotu skaitliski mazās baltu civilizācijas relikta tautiņas (lietuviešus, īrus, horvātus, serbus, skotus, Tibetas baltus, ariešus (tagad vairs kurdus), sindus, islandiešus u. c. par to, ka tās grib dzīvot brīvas pēc sava prāta un saprašanas, grib pašsaglabāties.

Zinātniskā izpēte ir veikta Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Akadēmiskās bibliotēkas darbinieku laipni atvēlētajos literatūras fondos, kā arī izmantojot Maskavas Valsts, Sanktpeterburgas Saltikova Ščedrina publiskās, Viļņas Akadēmiskās, Tartu Zinātniskās, Kijevas Valsts un Novosibirskas Zinātniskās u. c. bijušo PSRS lielāko zinātnisko bibliotēku fondos. Autors izsaka sirsnīgu pateicību visiem, kas palīdzēja grāmatas tapšanā. Paldies viņiem!

Grāmatas pamatā ir liktas Dobes novada un Džūkstes viedās mātes no tagad vairs neesošā Džūkstes ezera piekrastes ogļu deģa Lepiķu mājām, kur par tiem laikiem vēl vēsta vienīgi Džūkstes Raganu kalniņš, kura dižajās priedēs kar šūpoles Pavasara saulstāvju svētkos, Mades Ozolas atmiņas iz senajiem mutvārdu aizvēstures stāstiem un viņas mantinieces mazmeitas Marijas Zonenbergas pieraksti un pētījumu konspekti. Tāpēc abas vecmāmiņas uzskatu par līdzautorēm. Atļauju nu vairs nav kam palūgt. Lai viņām vieglas smiltis!

Pētījumus sāku 1967. gadā. Grāmata ir pabeigta. Grāmatu neizdevās 8 gadu laikā pēc tās uzrakstīšanas un rediģēšanas publicēt finansiāla atbalsta trūkuma dēļ. Tāpēc tapa šis variants, lai varētu teikt, ka mantotais pienākums ir izpildīts. Bibliotēkām, kam esmu dāvinājis CD ar šīs grāmatas ierakstu, atļauju izmantot CD pēc sava uzskata, ja vien šīs rīcības mērķis ir iepazīstināt pēc iespējas vairāk lasītāju, ieskaitot izplatīšanu caur internetu.

Grāmatā ir ieviesti saīsinājumi bez punkta, piemēram, tk, ml, gs, apzīmējot tūkstoš, miljons un simt gadus, p.­­ - pirms, m. ē. - mūsu ēra (-as), st - stāsts, ps - pastāsts, at – attēls.

Piemērojoties apskatāmajam  laikmetam, esmu lietojis arhaiskus vietvārdus, debespušu nosaukumus pēc vēja virziena vai saules stāvokļa. Paskaidrojumi ir doti katra stāsta beigās - atslēga ir apzīmēta kā pakāpes rādītājs (matemātikā) pie katra vārda, parasti gaiši zilā krāsā.

Attēli ir numurēti nepārtrauktā secībā un ievietoti attiecīgā konteksta lappusē; dažviet tos var izsaukt uz ekrāna ar “superlink’.

Izmantotās literatūras rādītājā var ieskatīties, noklikšķinot peles taustiņu uz skaitli, kas norādīts apaļajās iekavās un atbilst kārtas skaitlim izmantotās literatūras rādītājā, uz kura atkal ir jānoklikšķina.

Tiks ņemta vērā kritika, kurā būs pieradījumi tajā izteiktajam viedoklim, bet faktus apstrīdēt nepūlieties - tie nav apstrīdami, slavinājumi būs lieki, paļas nepelnītas.

Nedaudz par autoru. Esmu dzimis 1930. g. 28. aprīlī Blīdenes pagasta Altiņos, jaunību pavadījis Stūru mežsarga Zaļumu mājā, Auces pilsētā un Blīdenē. Strādāju Valsts arhīvā, Zinātniskā institūtā. Izglītība - trīs augstākās (žurnālists, vēsturnieks un inženieris). Šādu izglītības izvēli diktēja tā laika sadzīves apstākļi, par kuriem jau ir cits stāsts.

Sarakstei E-pasts: «olgerts.zilickis@baltutautas.lv». 

Oļģerts Ziļickis