3. st. skaidrojumu 5. turpinājums
30 Amtmanis – monarha vai muižnieka iecelts kancelejas un mantas pārzinis.
31 Vīkings jeb vikings − no sveju i wīkingu ‘es dodos aizjūras pārgājienā’ un wīkingr ‘tas, kas ir prom aizjūras pārgājienā, bet sveju valodā *wī izsauksmes vārds, kas izsaka bailes un ciešanas, *wīk ‘sekla vieta jūrā vai ezerā ─ kuģu stāvvieta, osta’, *king─ ‘valdīt, uzkundzēties, ķēniņš, kara kungs’. Acīm redzami šis nosaukums ietvēra visas šīs nozīmes, jo viņi apzinājās savu vardarbīgo rīcību un uzkundzēšanos citām tautām.
32 Draņģe − ‘kaušanās, plēšanas, aplaupīšana, slepkavošana’, no kā draņķis ‘nelietīgs, netikumisks kauslis, nekam nederīgs cilvēks, ‘alus tecināšanas atkritumi, brāga’, kam atbilst normaņu drangir ‘jauneklis, kas tiecas iegūt savu zemi’ (vācu Drang ‘tiekties, iespiesties, ielauzties, slāpes jeb dzīšanās pēc kaut kā’). Visbiežāk vīkingi lietoja vārdus hauldr ‘varonīgs cīnītājs par brīvību’ (vācu Held ‘varonis’) , konungsdrangir ‘varonīgais karaļa cīnītājs par slavu un bagātībām sev un karalim’ un fārdrangir (fār ‘braukt + drangir).
33 Rhoss, rōss − normaņu vīkingu pašu nosaukums, sarunu valodā ‘klaidonis un ceļa laupītājs, kam nav savas pastāvīgās pajumtes’. Tas sakrita pēc skanējuma ar rūtu cilts rošu nosaukumu, jo roši – bijušie vergi darbojās līdzi vīkingiem, kā to liecina tekstā citētie pieminējumi, bet viņiem nebija nekāda etniskā sakara ar krieviem, tā kā krievi būs pārņēmuši šo vārdu vīkingu lietotajā nozīmē.
34 Varjagi − krievu lietots nosaukums vīkingiem, kura pamatā baltu vārds vargs ‘nokļūt verdzībā, iznīcība, karš, nelaime, vaidi, verdzība’: “vargā doti, vargā ņemti, vargā mūžu nodzīvoti”.
35 Kruševica − no ide (sudāvu) *kruš ‘izcilnis, uzkalns, svētkalns’, *krūša ‘sarkana ogu sula jeb medvīns no meža ogu (dzērveņu, lāceņu, melleņu, brūkleņu, zemeņu, aveņu, krūkļa ogu) sulas’, no kā latviešu krūklis, poļu kŗew ‘asinis’ kā lamu vārdā psa kŗew ‘suņa asinis’ (par nelietīgu cilvēku). Daiļskanības dēļ vārdā ir iestarpināts v, bet galotne norāda uz cilvēku, cilts kopību. Vārda saknes sākotnējā nozīme izteica sievietes apaļumus (krūtis, dibenu), no kā radies augšminētais jēdziens par mākslīgi uzbērtu svētkalnu vai pilskalnu, bet ogu sulas nozīmes ir radušās šīs sudāvu cilts nodarbošanās dēļ, kura bija slavena ar visādu marku medvīniem. Tātad sudāviem un sembriem bija kopīgi apdzīvoti novadi, laucki un vīki (pagasti).
36 Dulebs − tumsonīgs, aprobežots, stulbs cilvēks, dulburis, ─ ide *dhū- ‘putēt, pūst dūmus un miglu (acīs), apmuļķot, neprātīgs, traks, nesaprātīgs’, lietots arī tumšas un melnīgsnējas krāsas apzīmēšanai, no kā duļķes, dulburis, dūls “tukšs un tumšs’, dūmi, dūksts, dumjš, dumpis, dūnas, duncis, kas izkalts no purva rūdas dzelzs. Tātad tas nav etnonīms, bet gan lamu vārds, iesauka Svētā Svjatoslava kaujiniekiem, kas bija rošu no verdzības Bizantijas karaspēkā atbrīvotie sklavēni.