3. st. Skaidrojuma 4. turpinājums

²⁰ Lords – Romas impērijas Britānijas kolonijā lielmuižnieks, mantojams liela muižnieka tituls, kas saistījās ar visādiem augstākajiem amatiem un tiem piederošo koloniālo īpašumu. Pamatā grieķu lordos ‘saliecies zem dienesta nastas smaguma’ un larynx ‘bļaustīties’ jeb burtiski “palaist rīkli’, latīņu lares ‘mājas pavārda un mantas sargātāji’, kam pretī larvi ‘izšķērdētāji’.

²¹ Hercogs − sākotnēji tas bija ievēlēts kara vadonis Vācas gala ciltīs, sakšiem ─ monarha tituls, agrajos viduslaikos varens feodālis un mantojams augstākais muižnieka tituls tūliņ aiz karaļa, arī augstākais kara vadonis karaļa armijā. Sākotnējā nozīme tam bija ‘no sirds izvilktais’, t.i., vairākuma izvēlētais (vadonis).

²² Par marku sauca administratīvo apgabalu robežas Romas, Svētās Romas un Karolingu impērijās. Jēdziena marka kā noteiktas teritorijas robeža pamatā bija ide *mērģ^h- ‘ mala, robeža, norobežota teritorija’, kas radies no ide *mē- ‘mērīt’, pieliekot attiecīgu galotni mērīšanas objekta raksturošanai. Marķēto teritoriju kopš Romas impērijas laikiem pārvaldīja imperatora ieceltais markas grāfs ─ vēlāk karaļa ierēdnis, kurš prata lasīt un rakstīt, būtībā bija neierobežots valdnieks savā markā. Markas grāfam (markgrāfam) bija savs karaspēks, savs bīskaps, sava baznīca, saimniecība, kalpi, uzraugi, sklāvēni – daļēji brīvie zemnieki, savas saimnieciskās, pārvaldes, aizsardzības, tiesību noteikšanas, tiesu spriešanas, idejiskās vadīšanas funkcijas, kuru realizēšanā bija vajadzīga sava interešu politika satiksmē ar karali un citiem markgrāfiem.

²³ Grāfs (grieķu graphō ‘rakstu’) – sākotnēji salikta vārda sastāvdaļa nozīmēs rakstu zinātājs, rakstvedis, daiļrakstītājs (kaligrāfs); valdnieka iecelts rakstvedis, hronists, tiesnesis, mantas pārvaldnieks, atalgojuma sadalītājs, kam piederēja kāds liels īpašums franku valstī, sevišķi Kārļa Lielā impērijā; mantojams karaļa iecelta muižnieka augstākais administratīvais mantojams tituls, būtībā liels feodālis; tās pašas nozīmes kā grāpis ‘katls’, tātad ‘cilvēks, kas iecelts par marķētās teritorijas kopīgā grāpja izrīkotāju’. Jēdziena pamatā bija ide *ghrebh- ‘satvert, sakasīt, sagrābāt, skrāpēt, sakasīt kamas paliekas kunhā (katlā, grāpī)’.

²⁴ Bīskaps – kristiešu garīdznieka augstākais tituls; baznīcu teritoriālās vienības (bīskapijas) garīgais un mantiskais pārvaldītājs (galva).

²⁵ Saksoņi – sakšu pēcnācēji, kas cēlušies no baltu cilšu sievietēm un sakšiem.

²⁶ Frankoņi – valdniekam Frankam pakļauto teitāmu (saliešu un ripulāru) pēcnācēji, kas cēlušies no Vācas un Rieteņa gala baltu cilšu sievietēm (mātēm).

²⁷ Firsts – no monarha atkarīgs lielas teritorijas pārvaldnieks; muižnieka otrs augstākais mantojamais tituls starp hercogu un grāfu.

²⁸ Barons – monarha tieši ieceltā īpašumu pārvaldošā vasaļa tituls.

²⁹ Fogts – vācu valodā atvasinājums no vokatus ‘palīgā atsauktais’, ‘tas, kas iedzen bailes un pakļauj’; monarha, hercoga vai grāfa iecelta amatpersona, kas veica tiesas izpildītāja funkcijas, pārzināja viņa rīcībā nodotus īpašumus, sevišķi muižai piederošos mežus.