3. st. Skaidrojumu 3. turpinājums

13 Legāts (lat. Legatus) − senajā Romā sūtnis, burtiski, ‘apstaigātājs’, kas devās uz svešām zemēm ar politiskiem uzdevumiem, bet Romas Republikas laikmetā − karavadoņa un vietvalža palīgs, turpretī impērijas laikmetā − imperatora iecelts vietvaldis Romas valsts un kolonijas provincē (lat, provincia), − t.i., sagrābtā teritorija, kolonija, arī Romas impērijas administratīvā iedalījuma pamata vienība.

14 Bogomirs − acīm redzams izdomāts vārds kādam “dieva mierā aizgājušam” sencim, jo krievu bog ‘dievs’ un mir ‘miers’. Tādus vārdus deva ne sevišķi pēcnācēju cienītam kāda tirāna ārlaulības dēlam, kam liktenis bija lēmis kļūt par ciltstēvu.

14a Šafaržīks Pavels Josefs, arī Pavls Jozefs Šafāriks (Šafįriks), dzimis 1795. g. 13. maijā, miris 1861. g. 26. maijā, bija slovāku dzejnieks, filologs, vēsturnieks, zinātniskās slavistikas pamatu licējs (darbi "Slāvu valodas un literatūras vēsture par visiem dialektiem", "Par slāvu izcelsmi", "Slāvu antikvitātes" un "Slāvu etnogrāfija").

14B Plīnijs Vecākais, pilnā vārdā Gajus Plinius Secundus (Major), dzīvoja no 23. līdz 79. g. m. ē., bija romiešu rakstnieks, no kura daudzajiem darbiem bija saglabājies tikai viens − "Dabas vēsture", kurā viņš, starp citu, pievērsās arī etnogrāfijai.

14c Ptolemajs (Ptolemaios) Klaudijs (ap 90.− 168. g. m. ē.) − sengrieķu astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, ceļotājs, Eiropas pirmās zināmās kartes sastādītājs.

15 Valli − aizguvums no ide *ųel- ‘griezt (apkārt, riņķu riņķiem), velt, valstīt, piemēram, mēli pa muti runājot’, no kā vellis ‘valnis’, vēkšķēt (nepatīkami skanēt, runāt), valkšks jeb valšķis ‘neīsts, nepatiess’, kam visam pamatā ir ‘apaļš koks, kas veļas’, vai arī no ide *ųal- ‘vaļa, brīve, izvēle, gribēt, vēlēties’, arī ‘būt kāda rīcībā, atrasties zem cita gribas, vēlmes, izvēles’, no kā vargs ‘nebrīvnieks, vergs’, kas ir visticamāk: ‘izbēgušie, bijušie vergi, nebrīvnieki’.

16 Areči − arāji (arači), arieši, erji.

17 Zingi − iespējams no baltu *žin- tei / ti ‘zināt, zinošie, zintnieki’, no kā ziņģe ‘pazīstama, labi zināma dziesma’, kam pamatā vācu sinngen ‘dziedāt’, kas galu galā noved atpakaļ pie senajiem rituāliem un iepriekš minētā *žintei’, kur sakne *žin- ‘zināt’, *tei jeb *tamais - norādāmais III personas vietniekvārds.

18 Psu − ģenitīvs no ide *pēs- ‘kaut kas sauss, izkaltis, vēja izpūsts un izvēdināts, arī piepe, kaut kas ciets izkaltis saulē un vējā’, no kā patskanis, pasole ‘kaltēta koka izkapts kāts’, pastala ‘no kaltētas ādas šūts apavs’ jeb paslavas ‘(ādas) bikses’, kur slaune ‘ciskas iekšpuse’ vai pārnestā nozīmē ‘vīrieša orgāni’, bet leišu pastōlis ‘stāt, statīt’, paslavas. Pēc Trubačeva uzskata vārds esot Āzijas cilmes *pus- kana jeb *psu- kana, kur *kana ‘sēklainis’ un *pus- (  ģen. *psu- ) ‘vīrišķis, vīrišķais, tēviņš’, resp. ‘kastrēts (rūnīts) vīrišķis, tēviņš’, ‘harēma sargs’ austreņa zemēs, bet krievu valodā pjos 'suns', ģenitīvā psa 'suņa'.

19 Angel − klasiskajā latīņu valodā ‘sūtnis’.