71 Borisfena - Dņepras jeb Sindas upe, burtisi ‘Ziemeļa vējos putojošā (upe)’. Par Borisfeniju grieķi sauca Baugaini, par borisfeiešiem - Baugaines sindus, klāt pienākušos sibīrus, kas pazīstami ar sarmatu un srbi vārdu, u c. ciltis.
72 Herakls (gr. Herakles) - mītisks sengrieķu teiku varonis, stiprinieks un viens no Olimpa kalna dieviem, kuram nebija nekādu ilūziju par aizkapa dzīvi, senču dvēsele, gigantu ģints pamatu licējs, Raganas un valdnieces Atēnas brālis. Pēc dažu seno autoru domām - vēsturiska persona, pelasgu stiprinieks, kas ņēmis dalību helēņu cīņās pret ahajiem, danaīdiem un citam Senās Grieķijas valdoņu dzimtām, Atēnu valdnieces vecākais brālis, kas pārzināja saimniecības lietas valstī. Turklāt afrikānoaziāti bija mazāka auguma (160 - 168 cm), nekā balti (virs 170 cm), jo Pelasgijas iekarotāji taču nāca no nēģeru un Mentas cilvēku pēctečiem.
73 Ehidna - sengrieķu teikās Ragana, nimfa (gr. Echo), kurai esot bijusi sievietes galva, čūsku (gr. echis) mati, deguns kā putna knābis (gr. rhinchos), rumpis kā ezim ar adatām (gr. echinos), ķermeņa apakšdaļa kā čūskas aste (gr. echinis ura). Raganas rituālu un pieņemšanas laikā uzlika pūces masku, ļoti garos matus sapina stingrās, sīkās bizītēs, uzģērba pār galvu novilktu zvērādu vai kažoku, kurš varēja būt šūts no eža ādiņām, uz pleciem uzlika garu sagšu (mēteli), kas vilkās aizmugurē kā šlepe. No tā tad arī ir radies priekšstats par ehidnu.
74 Darijs Pirmais - Persijas Ahemenīdu dinastijas valdnieks (522. - 486. g. p. m. ē.), nikns helēņu un ahaju Grieķijas pretinieks, kas iebruka Baugainē, mēģinādams izraisīt sindu karus pret Grieķiju, bet cieta neveiksmi.
75 Ahaji - hetu iesauka aizbēgušo bijušo Senās Ēģiptes fararonu alotņiem - jūras laupītājiem kas 10. gs p. m. ē. iebruka Hattijā un Armēnijā, burtiski ‘tie, kuru āda ir sarkanbrūna kā purva rāva’,- mulāti (nēģeru un Ibermaueras senkultūras izcelsmes cilts, nākamo arābu priekšteču pēcnācēji, tuvi ahijaviem, teitoņiem jeb alemaniem un frankiem.
76 Ahajavi - laupītāju jūras tauta. Ahajavi - hetu dots nosaukums, kas skaidrots Bogazkejas hetu arhīva māla tāfelītēs kā “hajavi skrtusasas” (haju - armēņu sleplavas), jūras laupītāji, kas cēlušies no kāda noziedzīga Ēģiptes faraona Ramzesa melnādainā kalpa Zeva un viņa baltajām verdzenēm, uzdodas par hajiem (armēņiem), lai izraisītu hetu karu un paši tai laikā varētu aplaupīt un slepkavot gan hajus, gan hetus, gan viņu kaimiņus, bet nebūt nav haji, kaut gan viņi ir mīksti un sarkanbrūni kā jēlķieģeļi, viņu āra ir kā purva rūdā mērcēta sarkanbrūnā haju zābaku āda”. Tas viņiem neizdevās, jo tika atmaskoti, taču turpināja uzbrukt bagātajiem armēņu un hetu zemkopības un piemājas lopkopības kopienu ciematiem,- izlaupīja, nežēlīgi noslepkavoja cilvēkus, izvaroja jaunavas, kuru pēcnācēji kļuva par helēņiem - ahajava Helēņa ‘Gaišā, Gudrā’ bērnu pēcnācējiem, un ahajiem. Ahaji esot cēlušies, ahajaviem sajaucoties ar brūnādainajiem kariešiem jeb neīstajiem etiopiem. Ahajavu cietoksnis atradās Feniķijas teritorijā. No ahajaviem un ahajiem ir cēlušies sengrieķi, latīņi, teitoņi, alemani un franki. Helēņi sakrustojās ar pelasgiem un kļuva par grieķu tautas pamata substrātu. Nosaukums nāk no hel ‘gaišs, gaišums’.
77 Baškapsara - burtiski ‘vara galva zem sniega cepures’.
78 Čongara - *čan jeb *čon ‘keramikas trauku mūzikas instruments čangals', agrāk - 'vārāmais koniskais māla pods' latgaļu, vispār - austrumbaltu dialektā 'kalns (tik stāvs kā vārāmais koniskais māla pods)'.
79 Brahma - viens no trim brahmanisma un hinduisma dieviem, kāds sens baltu priesteris, kas iedibinājis dabas reliģiju un kura dvēsele esot kļuvusi par Visuma dvēseli jeb brahmanu. Brahmanu simbolizēja labās kājas pēda, kas sasaucas ar teiku par Api jeb Apolonu, kurš staigājis ar vectēva bultu rokā, meklēdams svētās vietas, Visuma saprāta brahmana pēdas, kurās nākot lejā saprāta enerģija. Pamatā ide *bhrā-‘lielas ģimenes loceklis, vecākais brālis’, kas saskan ar teikas par Api motīviem.
80 Brammaņi - senajiem baltiem kalendārā svētkalna kulta kalpi, kas apmeklēja pakļautās zemnieku un lopkopju kopienas ar ziņojumiem no galvenās Raganas vai Krīva Kriveito ‘vecākā priestera’ mītnes. Ziņojumu pavadīja bungu rībināšana, čangalu sišana, stabulēšana, lai saaicinātu tautas. Ziņojums noslēdzās ar svētkiem. Vārds brammanis pēc izcelsmes sasaucas ar sindu Brahma, brahmans.