Šķirkļi 61 - 70

⁶¹ Baugaine - sindu apdzīvotajos novads kalnienēs jeb bauģos, stepē un meža stepē no Sindas labā krasta līdz Tīras (Dņestras) upei. Novada nosaukuma pamatā ide *baug- ‘paugurs, pakalns’, no kā Bauska ‘Kalna pils’, vācu *Bau- ‘celtne, celt’, jo mājas cēla augstās vietās, Dienvidu un Ziemeļa Bauga jeb Bugas upes.

⁶² Medvīns - te, iepriekš un turpmāk, raudzēta, nostādināta un noturēta bērzu, kļavu, liepu, savvaļas ogu un augļu sula, kas saldināta ar medu un kurā varēja būt smaržīgu garšaugu, piemēram, piparmētru, uzlējuma piedevas. Ogas un augļus saberza ar akmens piestu akmens muldā, nostādināja un notecināja sulu māla podā.

⁶³ Menhiri - no rietumbaltu (ķeltu) menhir- ‘atsevišķi vertikāli nostatīti augsti un šauri atskaldīti akmens bluķi vai obeliski’, kuros varēja būt skulpturāli veidojumi un maģiskas zīmes, megalitu paveids. Ukrainā ir zināmi pa apli nostatītu menhiru grupējumi; Skandināvijā, Bretaņas pussalā (Francija), Lielbritānijā, Īrijā un Sibīrijā ir zināmas kilometriem garas menhiru rindas.

⁶⁴ Argonauti (pareizāk būtu teikt arhonauti kā vārdā arhaisks 'sens') - pamatā gr. Arcos ‘briesmonis, Tartaras (apakšzemes mirušo valstības) milzīgs vārtu sargsuns ar ugunīgām acīm un drausmīgiem zobiem’ un 'senatne, senais'.

⁶⁵ Trilits - triju menhiru konstrukcija, kurā diviem vertikāli un paralēli nostatītiem menhiriem  augšā pārlikts trešais, veidojot arku, ko izmanto dolmenu celtniecībā, novietojot trilitus vienu aiz otra cieši klāt. Viens no trilitu paveidiem ir galdakmens. Trilitus izmantoja ne tikai kromlehos, bet arī seno piļu un umbru atūdeņošanas kanālu un ligūru apakšzemes būvēs.

⁶⁶ Dilits - vertikāli nostatīts menhirs, uz kura uzlikts otrs menhirs (lat. di- 'div-', lothos 'akmeņi').

⁶⁷ Muldakmens - akmens mulda, liels laukakmens ar augšpusē izdobtu bedri. Dobakmeņi, atšķirībā no muldakmeņiem, bija mazāki, pirms keramikas izgudrošanas tika izmantoti vārīšanai, iemetot dobumā nokaitētus akmeņus, no kā burbuļot 'vārīties' - par neskaidru un ātru runāšanu. Vēlāk kalpoja tikai kulta vajadzībām ziedokļa novietošanai un dedzināšanai.

⁶⁸ Borejs - sengrieķu vēju dievs, kas mitis ziemeļa kalnos. No šejienes Hiperboreja ‘Aizkalne pret ziemeli no Donavas upes kreisā krasta’, bet par Boreju sengrieķi sauca savas teritorijas līdz Donavas upes labajam krastam, no kuru iedzīvotājiem grieķu valdnieki vāca nodevas.

⁶⁹ Hīleja - Austreņa Eiropa Melnās jūras piekrastes grieķu kolonistu skatījumā.

⁷⁰ Tanaisa - tagad Donas upe Krievijā.