51 Mamuti dzīvoja Ukrainas stepēs līdz 9. g. tk vidum p. m. ē.
52 Senlietu tipoloģija (gr. tipos ‘forma, paraugs, lieta, priekšmets’ + logos ‘mācība, zināšanu kopums’) - senlietu zinātniska izpētīšana un iedalīšana jeb klasificēšana pēc nosaukumiem, izgatavošanas tehnoloģijas, formas un citām pazīmēm, piemēram, pēc kasīkļa pieša, bultas uzgaļa formālās formas, kopīgās vienādu nosaukumu grupās (klasifikācija).
53 Meoti - Apja cilts, sindu cilts, kas nosaukta pēc Meotīdas ‘Mātes piena jeb Azovas jūras (senāk ezera)’, no kuras piekrastes pret ziemeli, sengrieķu skatījumā no Ponta jeb Melnās jūras puses, šis etnoss dzīvoja.
54 Kimri jeb kimēri - sengrieķu valodā ‘klejojošie vienveidīgie laupītāji’.
55 Dņestra - pēc teikas nosaukums esot nācis no senajiem vergu tirgotājiem, kas brauca no Sembrijas (Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija) pa Tīrupi ‘tīro ūdeņu upi’ kuģos uz Bizantijas galvaspilsētu Konstantinopoli, no teiciena “Dienām nopūlējās, bet Konstantīna pilsētu nesasniedza”. Upē bija ļoti tīrs, dzerams ūdens. Tālab Baugaines sindi šo upi sauca par Tīru. Šis nosaukums bija iesakņojies gan grieķu, gan latīņu valodās.
56 Limāns (Bizantijas ahaju limenus ‘osta’ - garš, šaurs, sekls jūras līcis, kas izveidojies jūrai pārpludinot upes (Sindai,Tīrai, Bugai) lejteci. Parasti to atdala no jūras sēkļi, ja upes plūdums nav straujš. Par limāniem sauc arī ezera veida paplašinājumus upēs, sevišķi deltās. Senos laikos limānos ierīkoja ostas.
57 Nomadi - lopkopju, ganu tautas, kas dzīvo teltīs vai brīvā dabā, neceļ mājas, seko mājlopu bariem plašos ganību laukos - stepēs, jūru, upju, ezeru piekrastu pļavās, zemi un dārzus nekopj. Nomadiem pārejot uz vietsēžas dzīves veidu pēc baltu un ariešu parauga, izveidojās pusnomadu ciltis, kuras kopa zemi un dārzus kādās vietās, kur uzcēla nocietinātas pilsētas. Pilsētās atgriezās pēc ganību sezonas beigšanās.
58 Rals - no koka saknes veidots arkls ar krama vai metāla lemesi.
59 Garkuļu salmi - ar spriguļiem kulti, nesalauzīti lsalmi.
60 Konglomerācija - vienā nosacītā teritorijā atklātu seno apmetņu grupa.
61 Terakota ─ [it. Terra cotta ‘apdedzināta zeme’} ─ apdedzināti krāsaini māla neglazēti darinājumi (trauki, skulptūras u.c.).