Saullēktu leģendu pierakstīja Marija Zonenberga pēc savas vecmāmiņas, kuru dēvēja par “to, kas valda par cilvēku prātiem” mutvārdu stāstījuma aptuveni 1897. gadā. Leģenda stāsta par protobaltu izcelsmi no kādas vietas tālā saullēktu puses pamalē, viņu vairākkārtēju dalīšanos dzimtu atzaros un ciltīs, par protobaltu sajaukšanos ar sinantropiem un neandertāliešiem.
Sākumā viņi esot ieradušies no Visuma tālēm, dzīvojuši Muzemē kaut kur Klusā okeāna plašumos, kur pazaudējuši saikni ar pirmdzimteni, pakāpeniski degradējušies, zaudējuši augsto kultūru un tehnoloģijas, bijuši spiesti sākt dzīvi no gala. Pirmā dalīšanās esot notikusi, nogrimstot Muzemei. Viena grupa esot paglābusies Dienvidamerikā un radījusi Dienvidamerikas indiāņu ciltis, otra - apmetusies Ķīnā, Janczi upes piekrastē vai arī vietā, kur tagad ir Tibetas kalni, savairojusies, sajaukusies ar sinantropiem - lielo pērtiķu un cilvēku kopīgajiem senčiem, radījusi protobaltu senčus, kas esot bijuši dabas spiesti sākt primitīvu dzīves veidu un visu izgudrot no jauna, jo zināšanas esot zudušas (25).
Kāda cita cilvēku ģimene esot aizgājusi dzīvot uz Dienvidameriku, kur radījusi indiāņu civilizācijas, bet pa ceļam esot atdalījušies cilvēki, kas radījuši Austrālijas aborigēnus, sajaucoties ar australopiteku pēcnācējiem.
Kad sācies nākošais apledojums un sākusies Tibetas kalnu strauja augšana, cilvēki esot bijuši spiesti bēgt. Kāda ģimene esot palikusi Janczi upes piekrastē un pilnīgi saradojusies ar cilvēku un sinantropu pēcnācējiem, radījusi mongoloīdās austreņa tautas. Vēlāk sinantropi, neandertālieši un daudzi cilvēki esot izmiruši, bet jaukto asiņu cilvēki palikuši.
"Paglābušies tikai 72 cilvēki, kas aizceļojuši uz Irānu un radījuši Mozus grāmatā minētās 72 balto cilvēku dzimtas - protobaltus. Vēl kāda ģimene esot atradusi patvērumu Indoķīnas pussalā un radījusi baltās salu tautas, bet kāda cita esot aizgājusi uz Āfriku, kur saradojusies ar melnajiem neandertāliešiem un radījusi nēģerus, arābus un citas tumšādainās tautas.
Pirms bēgšanas no Tibetas vecākā māte Maija esot teikusi uz bērniem un mazbērniem:
- Es piesaucu tevi Mūžības Māt! Dod manai ciltij labvēlību neizzust, izaugt un kuploties pasaulē kā šim sirmajam, svētajam osim no šamās un tamās balto cilvēku zemes uz visām debespusēm, pret saulrietiem līdz purvu zemei (Mezopotāmijai) un zemēm pret Lāča Aci (Polārzvaigznei). Debesu un Zemes zīmes rāda, ka Sīriuss un Vega nebūs vairs mūsu vadoņi, − viesi no turienes vairs neieradīsies, jo gājuši bojā. Kad Sūre, Pete un Magna jūs novedīs lejā no šiem kalniem, jūs ieraudzīsiet tajā pusē, kur saules rats nerit, plašus ūdens laukus, kurus nevar pārredzēt. Gar šo ūdeņu krastu jums jāpagriežas pret Lāču Mātes Aci (Polārzvaigzni − aut. piezīme)… "
Rieteņa pakalnos vairums cilvēku nomiruši ceļā. No kalniem dzinušies pakaļ briesmoņi sudraba zirgos, baltas pūkas kaisīdami un saltu dvašu pūzdami (apledojums). Lai cik ātri gājuši, sudraba zirgi minuši uz papēžiem. Tāpēc atpalikušie samīti, dzīviem sasalstot ragā no sudraba zirgu dvašas. Pārgājiens esot ieildzis daudzu paaudžu garumā, kad atkal notikušas dalīšanās.
Kad beidzot nonākuši pie plašā ūdens, viena ģimene pagriezusies pret Lāča Aci un atdalījusies, bet citi teikuši, ka vēl neesot laiks pienācis pagriezties un turpinājuši bēgt no sudraba zirgiem pret rieteni, kā teikusi vecākā māte Maija.
Taisni gājēji nonākuši kalnos, kam abās pusēs bijuši milzīgi ūdens klajumi. Tad atkal notikuši strīdi. Viena ģimene palikusi uz vietas, bet pēcnācēji atdalījušies, sajaukušies ar to cilvēku pēcnācējiem, kuri bijuši Āfrikā, pagriezušies pret Lāča Aci, pārgājuši kalnus un iegājuši tumšos mežos, kur daudz niknu zvēru.
Pēdējie taisni gājēji kādu laiku palikuši uz vietas, bet tad turpinājuši ceļu, nonākuši pie ūdens klajuma, kuram ne gala, ne malas. Bijuši spiesti pagriezties pret dienvidvēju. Gājuši un gājuši, nonākuši vietā, kam no divām pusēm jūra. Tā viņi nokļuvuši zemē, kur sastapušies ar melnajiem cilvēkiem, sajaukušies ar tiem un radījuši jaunas, nesaticīgas cilvēku rases, kuras pasākušas karus savā starpā. Tā pārmērīgā dalīšanās mīlestībā noveda pie iznīcības.