Tibetas rakstu piemineklī ''Pieraksti par galvenajām izdarībām'' (aptuveni 2000. − 1500.g. p. m. ē.), ir stāstīts, ka cilvēki esot ienākuši Tibetā ļoti senos laikos no Mu civilizācijas, kura pastāvējusi Klusā okeāna salās vai kontinentā.
''Dievu Sā un Bal maģiskā spēka dzītā ola Dao, pašas smaguma spēka vadīta, iznāca no tukšās debesu dzidrās zilgmes. Čaumala pārvērtās aizsargbruņās, olas baltums, kas bija Dao pamata spēka avots, kļuva par iekšējo čaulu, par citadeli, no kuras iznāca cilvēks un šī maģiskā spēka valdnieks Huandī ar astoņdesmit palīgiem mirdzošās cepurēs...'' (24). Šis vēstījums, kā redzams, stāsta par Huandī ierašanos no visuma tālēm.
Atnācēji esot uzkāpuši Himalaju kalnos. Tur esot izstrādājuši kalendāru, ko nodevuši kalniešiem. Huandī iemācījis pētīt un izprast Zvaigžņu, Saules un Mēness ceļus. To viņi esot veikuši ar trijkāja palīdzību. Uz trijkāja esot atradies Dao. Dao varējis pārvietoties kopā ar trijkāji, kas esot pārvietojies Huandī gribas un divpadsmit spoguļu vadīts. Pats Dao esot izskatījies pēc divām, vienu otrai uzvāztām bļodām.
Huandī un viņa palīgiem, kad tie strādājuši vai iekāpuši Dao, galvas esot bijušas kā caurspīdīgas olas, bet ausu vietā bijušas trīszaru sekstes, bet dažiem palīgiem galvas esot izskatījušās kā olas ar ragiem. Dažiem esot bijušas 6 rokas un 4 acis. Darba laikā kāds no palīgiem esot nomiris. Mirušais apglabāts zemē. Kur ticis apraksts, tur no zemes esot nācis siltums un garaiņi vairākus gadus no vietas. Neviens neesot varējis izskaidrot šo parādību, jo Huandī jau bijis prom.
Atnācēji esot teikuši, ka ieradušies no kādas aizjūras zemes, ka tajā vairs nevarot atgriezties, jo tā nogrimšot jūrā. Tāpēc došoties meklēt savu pirmdzimteni Visumā. Kad cilvēki par to brīnījušies, Huandī teicis, ka cilvēks varot dzīvot Dao 2000 gadus. Tā laika pietiekot, lai aizlidotu atpakaļ Pirmdzimtenē. Huandi esot ieradies izpildīt savu senču doto uzdevumu, proti, palīdzēt attīstīties Zemes civilizācijai, iemācīt cilvēkiem visādas gudrības. To viņš esot izpildījis un tādēļ varot aiziet. Nevajagot izsamist. Viņi esot atstājuši savus bērnus − Zemes sievietes un Huandī dēlus un meitas. Tie likšot pamatus jaunai cilvēku rasei − baltajiem cilvēkiem, kas būšot līdzīgi Huandī cilts cilvēkiem. Pēc kāda laika, ja viss iecerētais paveikšoties, tie apciemošot savus pēcnācējus atkal (20).