3. Ašēlas senkultūra

Ašēlas senkultūra (400 - 100 tk g. p. m. ē.) tika atklāta pirmo reizi Francijas A’ Šēlas provincē, bija izplatīta Dienvidu Eiropā, Dienvidu Āzijā, Ziemeļa Āfrikā, raksturo pirmās civilizācijas pastāvēšanas noslēguma periodu, kaut gan tās pieminekļi, tāpat kā augšminētie, vēl nav pilnīgi apzināti.

Šos pieminekļus esot atstājuši arhantropi, kas bijuši ļoti tuvi Homo sapiens, tas ir, Kromaņonas cilvēkiem jeb protobaltiem pēc galvaskausa uzbūves. Viņi ir pazinuši uguni, dzīvojuši kopā nelielām ģimenēm galvenokārt alās vai virszemes mītnēs. Alās un to tuvumā atrasti dzīvnieku kauli, arī skaldīti (smadzeņu iegūšanai, kasīkļu izgatavošanai vai citām vajadzībām) un apdedzināti kauli, kas rāda, ka tie devuši priekšroku ceptai, nevis jēlai gaļai, kā arī izmantojuši lielās gliemežnīcas par katliem, traukiem, kamēr sīkās gliemežnīcas ir kalpojušas par rotām. Apdzīvotajās alās ir atrasti dzīvnieku un medību ainu gleznojumi. Lietojuši rupjus akmens un kaula rīkus, šķēpu metamos zižļus, kas rotāti ģeometriskiem rakstiem.