1. Brettania Romana
Brettania Romana bija Romas kolonija Ziemeļjūras Zaļo jeb romiešu tagadējās Lielbritānijas salas dienvidu galos, tas būtu - tikai Anglijā. Senākie abu salu nosaukumi tika saistīti ar šo salu pirmajiem iedzīvotājiem eiriem, no kuriem izdalījās pikti un skoti.
Tās ciltis, kuras radās no Brettania Romana lordu20 verdzenēm un kopš Romas otrā triumvirāta laika - pēc Jūlija Cezāra noslepkavošanas, aptuveni 43. g. m. ē., no Apenīnu pussalas izsūtīto britu un ar tiem sajaukto Āzijas vergu pēcnācējiem, sauca kopīgā vārdā par britiem, no kā arī ir radies Britānijas nosaukums un etnonīms briti bijušās Brettania Romana iedzīvotāju apzīmēšanai, kaut gan britu vergi nebija šo salu pamata iedzīvotāji. Eri, pikti un skoti atbrīvoja īstos britus no verdzības lielā skaitā pastāvīgajos uzbrukumos lordu muižām. No verdzības atbrīvotie etniskie briti aizgāja līdzi saviem atbrīvotājiem uz Skotiju un Īriju, slēpās Velsas kalnieņu drumos, kur neviens nespēja tos sakaut. Tā Lielbritānijas salā radās ceturtais pamata etnoss, kas tiešām bija briti, taču ne lielākais, ne galvenais un ne senākais. Bijuši arī tādi kādreizējie britu labieši, kas atbalstīja Romas lordus, kļuva par vergu uzraugiem un sulaiņiem, sita savus ciltsbrāļus ar pletnēm, kala tos važās.
Lordu muižas Anglijā vēl tagad ir saglabājušās, tiek saudzētas un lolotas kā Anglijas vēstures pieminekļi, ir palikuši arī lordi, kas savus radu rakstus ved kopš Romas kolonijas laikiem, kaut gan vairumam no tiem ir iekarotāju sakšu izcelsme (230).
Īri jeb eiri, etniskie briti, skoti, velsieši (jaukts piktu atzars) bija baltu izcelsmes tautas. Lai arī kā šīs ciltis saukušās pagātnē, tās ir zaudējušas savu etnisko patstāvību, dzimtā valoda ir retums. Taču tās ir saglabājušas senās baltu tradīcijas cīniņos pret angļiem par nacionālo patstāvību, bet tā sauktie angļi uzskata, ka 43. g. m. ē. Britānijas kolonijā iekļautās un vēlāk Anglijas karaļu iekarotās teritorijas esot angļu zemes. Taču Īriju, Velsas kalnieni un Skotiju, kā arī ziemeļa salas okeānā romiešiem tā arī neizdevās iekarot un iekļaut Brettania Romana. To derētu atcerēties, ja kāds iedrošinās šīs tautas dēvēt lordu izdomātās palamās par separātistiem un tamlīdzīgi nonievāt.