3.st saturs3. Alānu pieminekļi Eiropā
Visās alānu noietā ceļa malās, sākot no Altaja novada, beidzot ar Normandiju, Kataloniju, Maroku Āfrikā, kā arī Britānijā un Skandināvijā, kur nokļuvis kāds viņu atzars, visur atrada alānu senlietas, kuras nevar sajaukt ne ar kādām citām senlietām, karavīru skeletkapus, kuros kritušie varoņi apbedīti baltu cilšu garā, bet tie atšķīrās ar mirušajam līdzi dotajām un dzīvam esot lietotajām senlietām lielā daudzumā, turklāt blakus tika guldīts zirgs, kamēr baltu cilšu karavīru apbedījumos nekāda papildus inventāra nebija, tā kā Prūsijā atrastos zirgu apbedījumus būs atstājuši alāni.
Alānu senlietas atšķīrās ar ornamentēšanu tā sauktajā zvēru stilā, kurš ātri vien izplatījās Skandināvijā. Tāpēc R.Hrusē domā, ka zvēru un nezvēru mākslas stilu normaņu galā ienesuši alāni, kuri kopā ar ķeltiem iegājuši Britānijā un Skandināvijas sveju galā, kur šis stils arī sācis izplatīties. Tādas domas esot izteiktas arī Amiāna Marcelīna rakstos par alāniem Gallijas un Romas Britānijas sakarā (307;310).
Auskarus nēsāja gan vīrieši, gan sievietes, kamēr baltu senkultūrā auskari vispār nebija izplatīti. Tāpēc tie ļauj spriest par alānu kultūras izplatību Eiropā (34).
Alānu apbedīšanas tradīcijas bija līdzīgas pārējo baltu cilšu apbedīšanas tradīcijām, ja neņem vērā augšminētās bagātās apbedījuma piedevas.
Par alānu apbedījumiem uzskata Levices Levas (Čehija) kapu kalniņus, Vīnes Unterzībenbrunnenas kapus, Segedas Nadseksošas apbedījumus Ungārijā, Erānas kapulauku Normandijā (Francija), kur alānu senlietas nonāca 407. g. m. ē. kara laikā, kad karoja pret Romas impēriju. Tādas pašas senlietas atrada Bejas kapukalnos Spānijā, kā arī vairākos kapu kalniņos Portugālē, Ziemeļa Āfrikā, vārdu sakot visur, kur gāja pāri alānu kara pulki (191).