Turpinājums

 5. Protobalti

Arheologi atrada saprātīgā akmens laikmeta cilvēka mirstīgās atliekas Francijas Dordonas departamenta Dordonas ielejas Kromaņonas alā gluži nejauši ceļa būves darbu laikā − kāds senais cilvēks bija sastindzis alā blakus medījumam, šaujamajam lokam, bultām, šķēpam ar metamo ierīci.

Tā bija Kromanoņona ala, par kuru stāsta, ka viduslaikos tajā dzīvojis kāds vientuļš svētceļnieks Maņons, kura vārdā ala nodēvēta, bet nu alas vārdā nosauca senos cilvēkus ─ cilvēka mirstīgajām atliekām piešķīra Kromaņonas cilvēka vārdu. Viņš nomiris šajā alā aptuveni 18. vai 17.g. tk p. m. ē., kad visu Eiropu klāja ledāji,

Pēc vairākiem gadiem Dienvidfrancijas alās atrada citus ledus laikmeta Kromaņonas cilvēku skeletus, pat veselas ģimenes pīšļus − ledū sastingušu vīriešu, sieviešu un bērnu kaulus kādā alā tuvu Pireneju kalniem. Viņi nosaluši kādā 16.g. tk naktī pirms mūsu ēras, kad uznāca Virma pēdējā apledojuma maksimums.

Francijas zinātnieks T.Prido rakstīja, ka "Kromaņonas cilvēki, kuri dzīvoja dažādās vietās Eirāzijā 46. - 16.g. tk p. m. ē., bija visādi mūsdienīgi. Viņi atšķīrās no mūsdienu eiropieša ne vairāk, kā īrs atšķiras no austrieša. Viņi radīja Eiropas civilizāciju" (516).

Šos cilvēkus esmu nosaucis par protobaltiem, jo viņi bija baltu un ariešu kopīgie priekšteči, kas dzīvoja Eiropā un Āzijā Mologas  Šeksnas interglaciālajā periodā un dažas viņu ģimenes prata saglabāties arī pēdējā apledojuma laikā un radīt mūsdienu Eiropas civilizāciju. Šo izglābušos ģimeņu pēcnācējus, kas ir latviešu, lietuviešu, īru, norvēģu, serbu, islandiešu, horvātu, kurdu, Indijas sindu un ariešu, Baltistānas baltu un vēl vienas otras skaitliski nelielas etniskās grupas tiešie senči, atšķirtības pēc esmu nosaucis par baltiem. Te jums būs divi jēdzieni − protobalti un balti tīri formālu, laikmeta diktētu atšķirību dēļ.