8.Valstu pārvalde
Hetu ķēniņš nebija vienvaldnieks, jeb, kā teica tolaik, viengaldnieks, nebija monarhs mūsdienu izpratnē. Tā bija cilšu demokrātijas valsts iekārta ar vēlētiem pārvaldes orgāniem no lejas līdz augšai trīs pakāpēs: kopienas pārvalde, pavalsts pārvalde, kopvalsts jeb Hattijas pārvalde.
Panks bija augstākais pārvaldes un augstākais likumdošanas orgāns gan pavalstī, gan kopvalstī, kas tiesībās bija pats spēcīgākais politiskais spēks un kurā iegāja visu kopienu un tempļu pārstāvji no katras cilts un pavalsts attiecīgi. Deputātus izvirzīja katra kopiena, pilsēta un templis atsevišķi no visautoritatīvākajiem un cieņu guvušajiem cilvēkiem, neatkarīgi no nacionālās piederības. Tam pakļāvās kā ķēniņi, tā arī tūls (pavalsts vai kopvalsts pārvaldes orgāns). Izšķīra kopīgās valsts panku, kuru sastādīja autonomo pavalstu panku vadītāji − ķēniņi, Nēsas, Anitas, Pērkona un citu tempļu priesterienes un priesteri, Anitas un Nēsas tempļa vecāko priesterieņu vecākie brāļi, kuri parasti bija Pērkona tempļa priesteri, un pavalstu panku, kurā iegāja dzimtu kopienu vecākie (vecākās), karavadoņi (kravadones) un priesteri. Augstāk par panku stāvēja tautas sapulce.
Panka locekļus sargāja kopējās valsts panka pieņemtā un kopvalsts ķēniņa parakstītā Konstitūcija - valsts Pamatlikums un citi likumi, starp kuriem pats spēcīgākais bija sodu likums, kurā bija teikts: “... ja tie bija noziegušies jeb drīz varētu izdarīt noziegumu, ─ lai tas būtu mājastēvs, hetu karaspēka komandieris, galvenais vīna smēlējs, galvenais mesšēds (valdnieka sardzes priekšnieks) vai galvenais tūkstoša komandieris (karaspēka pamata vienībā bija 1000 karavīru), panka loceklis, priesteris, priesteriene vai ķēniņš, tad jūs (panks) viņu sagrābsiet un pie sevis atvedīsiet sodīšanai pēc šī likuma'' (367).
Panka Dome - panka ievēlēts pārvaldes un kontroles orgāns, kas darbojās panka sapulču starplaikos, sasauca kārtējās un ārkārtas panka sapulces jeb vienkārši panku.
Tūls bija katras pavalsts un pavalstu tūliem veidots kopīgās valsts augstākais varas un pārvaldes orgāns. Tūls bija padome, kurā iegāja attiecīgi pavalsts un kopvalsts ķēniņa dēli, asinsradinieki, cilšu vadoņi un kara vadoņi, mātes Nēsas tempļu vecākās priesterienes un mātes Latas tempļu vecākās priesterienes Anitas un viņu vecākie brāļi. Tātad tūla vienprātības pamats bija ķēniņa radinieki, kas tomēr nebija visai demokrātisks orgāns. Taču jāņem vērā. ka patiesībā lielākais politiskais spēks valstī bija minēto tempļu priesterienes, kurām, starp citu, pakļāvās pārējo (totemisko un dabas dievību) tempļi.
Šī kolēģija varēja noteikt sodu par pārkāpumiem un sliktu pienākumu pildīšanu pat ķēniņam, atstādināt viņu no amata, noteikt viņam pat nāves sodu.
Tūls noteica valsts politiku un pārvaldes struktūru.
Ķēniņu ievēlēja tūls pēc panka rekomendācijas. Kēniņš bija tūla lēmumu izpildītājs, panka un tūla pieņemto likumu parakstītājs un īstenotājs. Tāpēc viņš bija tieši pakļauts tūlam, nevis kā Ēģiptes, Asīrijas vai kādas citas Austrumu valsts valdnieks - monarhs, kuram nebija nekādu ierobežojumu. Ķēniņš kļuva par viengaldnieku, kā senāk sauca vienvaldnieku, tikai kara laikā, kad vajadzēja mobilizēt militāros un saimnieciskos spēkus valsts aizsardzībai, taču palika panka domes pakļautībā gan miera, gan kara laikā.