9. Rieteņa gala apdzīvotība
līdz romiešu ekspansijas
sākumam
Salīdzinot ar iedzīvotāju biezību tagadējā Rieteņa galā, kur Beļģijā ir 9,8 mlj iedzīvotāju (1973. g.), Dānijā - 5 mlj iedzīvotāju (1975. g.). Nīderlandē - 13,65 mlj iedzīvotāju (1975. g.), Francijā - 53 mlj iedzīvotāju (1977. g.), Spānijā - 35,5 mlj iedzīvotāju (1975. g.) , Portugālē - 9,5 mlj iedzīvotāju (1975. g.), kopā 126,45 mlj iedzīvotāju, būs grūti saprast, ka romiešu ekspansijas sākumā Rieteņa gala iedzīvotāju skaits nepārsniedza simt tūkstoš cilvēku.
Ņemot par pamatu augšminēto iedzīvotāju skaitu Danas dienvidu atzara teritorijās aptuveni 7. - 6. g. tk p. m. ē. un pareizinot to ar divi, kas noteiktu iedzīvotāju skaitu šajā un viņā pusē Pireneju kalniem, iepriekš minētos datus par iedzīvotāju sakaita pieaugumi dažādos laikmetos, iegūsim šādu apdzīvotības ainu Rieteņa galā:
6. g. tk p. m. ē. - 1400 iedzīvotāju;
10. gs p. m. ē. - 210000 iedzīvotāju;
1. gs m. ē. - 868250 iedzīvotāju.
Rieteņa gala teritorija bija ap 868250 km2 liela, ieskaitot tagadējām Eiropas valstīm piederošās salas, tātad 1. gs p. m. ē. apdzīvotība bija viens cilvēks uz 10 km2.
Cilvēki dzīvoja izkaisītās ciematu konglomerācijās pie upēm, ezeriem, jūru piekrastēs, atsevišķās vietās drumos uzlīstās, zemkopībai atbrīvotās teritorijās, kuras romieši pat visā Gallijas kolonijas gandrīz 500 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā nemaz nezināja, dažreiz tika pārsteigti ar necerētu atklājumu, nesaprata, kā gan gallu partizāni spēja izdzīvot mežos, kuros tie slēpās kopā ar izbēgušajiem vergiem, nezināmi, neredzami, nenojaušami, uzbruka muižām un leģioniem, nezaudēdami nevienu cilvēku, lai atkal pazustu mežu biezokņos.
Apskatāmajā laikā Rieteņa galā šaipus Pireneju kalniem pastāvēja ne vairāk par 10 ciltīm, viņpus Pireneju kalniem (Ibērijā) - 13 ciltis, kurām bija katrai sava nosacīta apdzīvotā teritorija, bet starp šīm teritorijām bija drumi, ūdens plašumi, purvi un kalni. Ar šīm īpatnībām tad arī ir izskaidrojama baltu cilšu pakāpeniskās iznīcināšanas vēsture un šo cilšu nespēja apvienoties kopīgajai cīņai pret iebrucējiem. Pat vairāk: ja tie nāca ar viltu kā viesi vai tirgotāji, tad tika uzņemti ar godu un cieņu kā vismīļākie draugi, ko visbiežāk izmantoja ahajavi, franki, sakši, teitoņi. Tas ir jāņem vērā, ja kāds grib izprast baltu Rieteņa un citu cilšu iznīcināšanas vēsturi.