Turpinājums

4. Lopkopības un

zemkopības kopienas

Attīstītas zemkopības un piemājas lopkopības kopienas Rieteņa galā esot radušās 27. gs vidū p. m. ē., kad notika umbru un pelasgu intensīvie ceļojumi kuģos pa ziemeļa gala upēm un jūrām, tika atklāti jauni dzintara ceļi, sākās alvas ieguve Britu salās, no kurām to transportēja kuģos uz Pelasgiju un ariešu kopienām Āzijā. Tad arī sāka izplatīties pirmās, reti atrastās umbru bronzas rotas, šujamās adatas un ķeltu tipa cirvji, iesākās zemkopība, jaunu mājlopu sugu audzēšana. Rieteņa galā šie ūdensceļi veda pa Reinas un Ronas upēm, no tagadējās Marseļas gar jūras piekrasti uz Pireneju pussalas austreņa krastu.

Pirmās zemkopības kopienas bija izplatītas Ķelnes un Dīzeldorfas apriņķos Reinas upes ielejās. Interesantākais ir tas, ka kvieši, govis un zirgi parādījās pēkšņi, bez redzama selekcijas perioda. Tāpēc uzskata, ka govis, zirgi un kvieši tika ievesti. Rieteņa cilšu dienvidu atzara apmetņu atkritumu bedrēs tajā laikā mājlopu kaulu jau bija ap 48 % no kaulu kopskaita, Rieteņa gala vidienē - 38 %, bet ziemeļa galā govis, zirgus un kviešus vēl nepazina, kaut gan pārakmeņojušies rudzu, miežu, lēcu un griķu graudi tika atrasti: jo tālāk pret ziemeli, jo mājlopu kaulu un pārakmeņojušos graudu bija mazāk. Tas bija Laivascirvju un Auklas keramikas senkultūras laikmets, kurā pāris simts gadu laikā zemkopība un piemājas lopkopība tika ieviesta gan Ibērijā, gan Rieteņa galā līdz Baltijas jūrai (497).

Līdz ar zemkopību sāka izplatīties kalendāra vajadzībām uzbērtie svētkalni, gigantiskas megalitu, dilitu, trilitu un dolmenu būves, kuras tika atrastas Reinas augštecē, gar Ronas upi, vietu vietām Atlantijas okeāna piekrastē, Portugālē, Ibērijas Galīcijas, Astūrijas, Leonas un Kastīlijas zemēs, Andalūzijā. Gar ūdensceļiem kā zīmes tika izlikti augsti akmens stabi, šūpakmeņi. Atrasti galda upurēšanas akmeņi, tostarp slavenais Pintadas upurakmens Portugālē, kurš pārsteidza ar lielumu, Visuma, zodiaku un ģeometriskajām zīmēm (54).