3. Arhitektūra un
aizsardzības būves
V.Malma pieminētā, jaunajos laikos atklātā apmetne purva salā bija mūsu ēras sākumā nocietināts, mākslīgi uzbērts plašs pilskalns ar pili un priekšpils sētu, augstu uzbēruma dambi, mietu dubulta žogu apkārt, kuru no trim pusēm ietvēra ass Bērzupes (Berzinas) līkums, bet brīvajā pusē bija ierīkoti vienīgie vārti.
Visapkārt purvs un staignājs. Mītnes celtas galvenokārt nogāzēs kā puspagrabi, kuriem pāri pēc valāgu modeļa bija divpusēji slīps niedru jumols. Spāres iestiprinātas zemē tā, ka veidojas plašas pažobeles. Pažobeles no dzīvojamās telpas atdalīja stabu, māla un niedru rūtu dubultsiena. Zemē ielaisto spāru gali, varētu būt arī jumta klājums, nostiprināti ar akmeņiem. Istabas vidū vai stūri atradās akmeņu pavārds ar konisku māla kunhu vidū, bet gar malām atradušās lāviņas gulēšanai, zemē iedziļinātas nišas kā nolikšanai. Kādā nišā atrada krama bultu uzgaļus un auklas keramikas lauskas. Malms izteicās, ka uzgali atradušies māla traukā.
Otra mītne atšķīrās ar jumta veidojumu − spāru augšējie gali balstījās uz balsta vērbaļķa, kurš turējās uz 10 - 12 m gariem trim gala balstiem − pāļiem. Mājas gali bija apjumti kā apaļam slietenim, atdalīti no kopējās telpas ar starpsienām. Malms uzskatīja, ka tā ir bijusi apdzīvota rija, kas apvienota ar klēti.
Vēl divas, šķiet pašas vecākās, bijušas stāvbaļķu puspagraba mītnes, kādas būvēja lejieši. Bijusi arī stāvbaļķu virszemes dzīvojamā rija, dažas mājeles, kurās starp stāvbaļķiem liktas guļbaļķu sienas, tā kā vienā salā atrada gandrīz visus senbaltu māju būvniecības paraugus.
Pils bija nodegusi un tādēļ to neizdevās rekonstruēt.
Kādas mītnes klonā atrada arābu dirhemu. Dirhems bija kalts Šašas pilsētā 290. g. p. m. ē., Almuhtafibila Ismailbeka Ahmeda valdīšanas laikā.
Pilskalna tuvumā atrada uzkalniņu uguns kapus un nelielu ozolu svētbirzi, svētkalnu ar akmens krāvumiem apkārt kalendāra vajadzībām. Tas kādreiz esot bijis dobjš. Dobumu veidojis ozolkoku apaļais slietenis jeb kaut kas tam līdzīgs. Zem slieteņa paliekām atrada vienu apbedījumu seklā bedrē, kura bijusi ovāla un orientēta saullēktu virzienā. Mirušais bijis ap 40 g. vecs, baltiešu tipa, 172 cm garš vīrietis (57.at), kurš novietots uz labā sāna, ar galvu pret saullēktu, pievilktiem ceļgaliem, līķim pāri kaisītas “sarkanas smiltis” jeb rupja ohra.
