Samnīti un sabīni bija aptuveni 10. - 9. gs p. m. ē. radušās ciltis Umbrijā, kuru izcelsme, sākotnējās dzīves vietas nav zināmas, bet domā, ka samnītu cilts esot radusies no bijušajiem pirātiem, tiem iesākot patstāvīgu dzīvi uz sauszemes, jo viņi nebija ne umbri, ne pelasgi, ne ettruski, ne arī kāda cita senā Umbrijas cilts. Tik strauju savairošanos var izskaidrot vienīgi ar Āzijas ciltīs pastāvošo daudzsievību, bet tās pamats bija kari un verdzība.
Samnītus uzskatīja par pirmajiem asinsatriebības paražas (vendetas) un Sicīlijas mafijas dibinātājiem. Pēc Herodota ziņām samnītu etnonīma pamatā esot bijis Tunisijas zemes ragā iekundzējušos jūras laupītāju vadoņa Samna vārds. Samna vadītajā jūras pirātu pulkā esot bijušas trīs bandas, kuras vadījuši Himjārs, Sabells un Sabīns. Šiem vadoņiem esot bijušas daudzas verdzenes, kuras laidušas pasaulē lielu skaitu pēcnācēju. Tāpēc viņi esot ātri savairojušies, izveidojuši trīs atzarus, kuriem saglabājušies bandu vadoņu vārdi - himjariti, sabelli un sabīņi (123).
Jūras pirāts Sābs nodibināja Dienvidarābijā un Jemenā 10. gs sākumā p. m. ē. autokrātiski militāru valsti Sābu, kura iznīcināja seno lībiešu - etiopu, sīkānu un sardu plašās apūdeņotās zemkopības, dārzkopības un lopkopības kopienas Vidusjūras Āfrikas piekrastēs, kā arī Sardīnijas salā. No šīm vietām sekoja sabellu iebrukumi Apenīnu pussalā un Ibērijā. Viņa vadītie bandīti nopostīja senās Lībijas apūdeņošanas sistēmas, aizsargstādījumus pret tuksneša smiltīm, kālab lībieši bija spiesti meklēt patvērumu Ēģiptē, kur tie ieradās veselām kopienām ar mājlopiem un ar savu ķēniņu priekšgalā prasīt faraonam politisko un ekonomisko patvērumu, jo viņu zemēs nu bija tuksnesis, kuru vēl tagad sauc par Lībijas tuksnesi.
Samnam izdevās tuvināties Sābas tronim un nokaut Sabellu, bet Samns nespēja pretoties Sabella vecākās sievas Sābas karalienes skaistumam, iekļuva viltīgā mīlas dēkā un pats gāja bojā no viņas dunča dūriena viltus mīlas akta laikā. Nu arī Samna dēliem, radiem un piekritējiem bija jābēg meklēt atvērumu Umbrijā, kur radās samnītu cilts.
Uzvaru svinēja sabīņi. Sabīņu aristokrāti atbalstīja Sābas karalieni ar noteikumu, ja tā ieviesīs pirātu valstī demokrātisku pārvaldes sistēmu ar konsultatīvo padomi kā senajā Hattijā un Poseidonijā. Tāda aristokrātu padome tika radīta, bet tā bija pakļauta karalienei. Padomē iegāja visu brīvprātīgi pievienojušos pirātu klanu vadoņi, tostarp himjaritu, sabellu un sabīņu vadoņi. Tā pirmo reizi vēsturē sieviete kļuva par pirātu karalieni. Sābas iedzīvotājus, kā arī Umbrijā ieceļojušos Sāba līdzcilvēkus dēvēja par sabīņiem.
Taču tik vienkārši bandu vadoņi negribēja padoties. Tāpēc aptuveni 6. - 5. gs p. m. ē. sākās sadursmes par varas sagrābšanu. Sābas valstī uzkundzējās himjariti - cita laupītāju vadoņa Himjara bandas dalībnieki, kuri sarīkoja izrēķināšanos ar samnītiem, sabelliem un sabīņiem. Pēdējie atkal bija spiesti savu un tuvinieku ģimeņu dzīvību glābšanas nolūkā atkal meklēt patvērumu Umbrijā - samnītu, sabellu un sabīņu apmetnēs (558).