Latīņu senkultūra

Latīņu senkultūra arheoloģijā tiek izdalīta atsevišķi, jo tās pazīmes pauž kādas ļoti atpalikušas un no citām ciltīm un kaimiņiem izolētas tautas likteņa stāstu.

Latīņu senkultūru raksturo šādas pazīmes:

z            apaļi koniskas zaru pinuma kleķa būdas, kādas bijušas arī latīņu pilsētās, izņemot akmeņu krāvuma pilis, kuras esot atgādinājušas nuragas un patiesībā arī bija sīkānu aizsardzības būves. Tajās dzīvoja karaļi. Ap pilsētu bija uzcelts augsts un plats akmeņu krāvumu mūris, kura stūros pacēlās koka torņi kā baltu pilskalnos. Latīņu ciemata paliekas, ko atklāja izrakumos senā Sacra via (Svētā ceļa) tuvumā, kurš veda no Romas uz Jupitera templi Latīnijā, nosauca par avanzi di tumuli, t. i., par pelnu, mālu, salmu, žagaru un koka apdeguļu maisījumu, kas bija izvietots apaļiem pleķiem 3 - 4 m diametrā un 7 - 10 m attālumā viens no otra. Šīm celtnēm nav bijuši ne pamati, ne arī kloni, pavārda bedres jeb puspagrabi, kādi bija baltu mezolita būvēm, bet tās taču bija latīņu attīstītā dzelzs laikmeta celtnes. Pavārdi atradās nevis būdās, bet gabaliņu nostāk, jo baidījušies no ugunsgrēka. Tātad gulējuši neapsildītās būdās, apsegušies  ar jēlādām;

z            primitīvi salipināti māla trauki bez ornamentiem;

z            reti bronzas rīki - cirvji, naži, zobeni, kas nozagti umbriem;

z            retas importa senlietas, kuras pārmantotas no sengrieķiem;

z            pelnu urnu līdzenuma kapi ar akmeņu krāvumiem, kas bija līdzīgi somugru kapiem Austrumeiropas ziemeļa daļā un Igaunijā, bet tajos bija liktas primitīvas apaļo mājokli atdarinošas metāla urnas ar durvīm - ettrusku urnu atdarinājumi;

z            līdzenumu skeletkapi taisnstūrainās bedrēs, kurās mironis novietots kā pagadās, visbiežāk izstiepts uz muguras. Šajās bedrēs atrastas koka zārku paliekas. Šie apbedījumi atgādināja vēlākos kristiešu apbedījumus. Bedrēs atrada retas umbru, ettrusku un sīkuļu rotas lietas, rupju vilnas audumu paliekas, vīriešu kapos arī bronzas gredzenu bruņu vestu paliekas;

z            turējuši suņus, kazas un aitas, medījuši, zvejojuši zivis jūrā un upēs. Govju, zirgu un cūku kauli nav atrasti, kā arī nav liecību par zemkopību; iztikas līdzeklis - laupīšana uz jūras un zemes;

z            tempļu vai skulptūru paliekas netika atrastas, izņemot daudzkārt atjaunoto un restaurēto Jupiter pater (‘tēva Jupja’) balta akmens (iespējams - marmora) skulptūru (561).