Picenas (Novillaras) senkultūru raksturoja šādas pazīmes: nelaiķi guldīti garenās bedrēs uz sāniem, pievilktiem ceļgaliem, ar galvu pret saullēktiem līdzīgi burtiem; izplatītas zemkopības un piemājas lopkopības kopienas; blakus lauksaimniecībai nodarbojušies ar jūras zvejniecību un kuģniecību, tirdzniecību, amatniecību, metālu kalšanu, kokapstrādi, kuģu būvi; kulta izpausmes apliecina dabas reliģiju, kas stāvējusi tuvu agrajam romiešu panteonam; daudzās vietās atrasti nelieli akmenī (merģelis, dolomīts, kaļķakmens) cirsti tempļi ar skulptūrām, kas bieži celti augstās vietās pie ūdeņiem - strautiem, upēm, kādā vietā aiz saimniecībā izmantotajām platībām; skulptūras bijušas reālistiskas, antropomorfas, bet nebija vairs saglabājušās; keramika - lieli un mazi lodveida trauki, bieži kā krūkas ar slaidiem kakliem, kuri pakāpeniski sašaurinājās, bet gals nobeidzās ar paplašinājumu, bieži ar raga vai knābja snīpi, lielu osu. It bieži krūku kakli izveidoti kā vienstobra vai divstobru binoklis. Keramikas masa melni krāsota, spīdīga. Emaljējumu nebija.
Bija ģeometriskie raksti; daudz Baltijas dzintara un Āfrikas ziloņkaula rotu; būvētas stelas ar airētājiem, medniekiem, arājiem, ganiem, zvejniekiem, attēlots burukuģis ar airiem; kapos daudz šķēpu, umbu vairogu, zobenu, dunču, dažāda veidu kara cirvju; Kapestrano nekropolē atrasta kaļķakmens statuja pilnā cilvēka augumā; tēstu un slīpētu akmens bluķu dolmenu tipa pilis ar akmens kāpnēm, arku griestiem, pīlāriem, skulptūrām, bareljefiem, sienu un griestu apgleznojumiem, rakstainas tēstu akmens flīžu grīdas.
Šie atklājumi pierāda, ka tā sauktā Romas antīkā kultūra ir smēlusi savus pamatus Picenas un citās vēlajās Umbrijas tautu senkultūrās un nav uzskatāma par autohtonu parādību.