Estes senkultūrā ir izdalīti trīs attīstības periodi.
Sākuma periodā Estes senkultūru (Este I; 900. - 750. g. p. m. ē.) raksturoja rupji māla trauki bez ornamentiem vai ar pseidoauklas nospiedumiem (klūga vai kas cits tamlīdzīgs) un vienkāršas bronzas saspraužamās adatas ar monētas formas neizteiksmīgu uzlējumu.
Vidus periodā (Este II; 750. - 575. g. p. m. ē.) radās garenas kapu bedres, kurās izveidots zārks no 5 akmens plāksnēm, kas pārklāts ar noņemamu 6. plāksni. Zārkā saliktas koniskas un bikoniskas pelnu urnas, nelieli zoomorfi trauciņi - cūciņas, laiviņas. Atrasti bronzas zobeni ar antenu, ķelti (cirvji), apaļas saktas ar dzintara vai stikla krellīšu inkrustāciju, alebardas, bronzas un dzelzs skujamie naži. Tas bija Romas impērijas aizmetņu izaugsmes sākuma laiks
Attīstības maksimuma un noslēguma periodā (Este III; 350. - 182. g. p. m. ē.) venetu novadi nonāca Romas senkultūras ietekmē. Parādījās reālisma stilā darināti mākslas darbi - emaljēta māla krūze dēmona galvas formā; akmens zārku vākā skulptūras merģelī, kurās attēloti baltu vīrieši un sievietes, dažādas formas māla trauki, metāla (bronzas, dzelzs) situlas ar ēģiptiešu stila antropomorfām un zoomorfām figūrām, kurās attēlota ķēves slaukšana, nezvēru cīņa, karavīri ar zobeniem un apaļiem vairogiem, vālīšu augi ar dekoratīvām lapām, palankini ar resniem, uzbarotiem un lepni ģērbtiem kungiem un izvārdzinātiem vergiem, vārpas, spārnoti suņi, brieži, fantastiski putni (526).