Galasekas senkultūru raksturoja šādas īpatnības:
priekšvēsture (4. g. tk - 9. gs. p. m. ē.): keramikas apbedīšanas urnas dolmenos un uzkalniņu kapenēs;
pirmais periods (1900. - 1600. g. p. m. ē.): bikoniskās urnas ar paplašinātu kaklu un trīsstūra formas ornamentiem, augļu vāzes uz augstas kājas ar pseidoauklas ornamentiem, loka saktas, bronzas un dzelzs šķēpu uzgaļi, zobeni ar antenu (taisnu, antenas formas pagarinājumu spala galā);
otrais periods (600. - 450. g. p. m. ē.): stipri profilētu formu trauki - amforas bez osām, vienkārši podi ar mazām osiņām, ornamentu vietā emaljas pārlējumi trauka augšdaļā un iekšā, loka saktas ar pagarām kājiņām un liektām spraužamadatām;
trešais periods (450. - 15. g. p. m. ē.): koniskas keramikas situlas ar sarkanu un melnu līniju rupju tīklojumu, atdarinot metāla situlas, dunči ar pakavveida spaliem, arvien vairāk no Grieķijas importēto senlietu.
Apbedījumi esot bijuši vienveidīgi, nabadzīgi, izņemot retus apbedījumus, kuros ir atrasti vispusīgi bagāts apbedīšanas inventārs - dārgakmeņiem izgreznotas rotas, trauki, zelta biķeri, apzeltīti dzeramie ragi, bronzas un dzelzs cirvji, šķēpu uzgaļi.
Tika izteikta hipotēze, ka 2. un 3. perioda apbedījumi esot piederējuši jaunpienācējiem ligūriem, kaut gan ligūri pēc senrakstiem bija viena no vecākajām umbru totēmisko cilšu grupām, kas nebūs tiesa un taisnība, jo senkultūras abi pēdējie periodi sakrīt ar Romas impērijas rašanās un formēšanās laiku, kad Romas impērija iekaroja Ziemeļa Itāliju, pakļāva umbru un ettrusku ciltis verdzībai, kaut gan romieši dēvēja ettruskus un umbrus par pirmo brīvo Romas cilti, ko neapliecina arheoloģiskie atklājumi, jo skaidri bijis redzamas vardarbīgas nāves pazīmes, attēlos uz urnām rādīta cilvēku sagūstīšana un iznīcināšana (526).