Turpinājums

4. Lata⁴ leģendās

un arheoloģijā

Pēc Latas ciltskoka Akmens kapa piemineklī (15.att.) Sindas zars bija sadalījies divās pazarēs, no kurām viena gāja boja skrejošos ūdeņos, pēc pieminekļu hronoloģijas tas noticis 12624. g. p. m. ē., bet otra dzīvoja Janisalā, kur gāja bojā 12585. g. p. m. ē. notikušajā katastrofā, kad negaidot no zemes izlauzās strauts, pārvērtās platā straumē un aiznesa līdz mājokļus ar visiem iedzīvotājiem. Paglābās akmeņkaļu kalve, kurā glābiņu atrada Sinda, viņas meita Lata, Latas četri bērniem un Latas vecākā dēla ģimene - sieva un 2 vai 3 bērneļi, kas dzīvoja atsevišķā mītnē, proti Janisalas kalvei blakus bija vēl otra nelielas mītnes vieta, kālab Sindas brāļa un viņa divu vai trīs dēlu atzars ciltskokā tika atvirzīts sānis un nobeidzas tukšumā. Par katastrofas pakāpeniskumu Janisalas apmetnē liecina arheoloģiskie atklājumi, proti, Sindas dzimta ir trīs reizes mainījusi mītnes vietas, katrā jaunā vietā samazinoties mītņu skaitam. Tā, piemēram, bijušās upes nogruvumā atrada 5 pavārda vietas, bet pirms pārcelšanās uz Akmens Kapa pieminekli bija palikusi tikai viena mītne blakus akmens kaltuvei kalna galā.

15. attēls. Sindas un Latas ciltskoks Piena upes Vērša galvas klints Akmens kapa alā (118).

Lata nāca pasaulē Janisalas apmetnē 20. - 24. gadā kopš Sindas dzimšanas. Kas bija Latas un viņas bērnu tēvs, vairs neuzzināsim, jo ciltskokā tas parādīts kā cilvēks, kas ienācis dzimtā no citas vietas, gājis bojā ūdenī tajā laikā, kad Lata ar bērniem kā briežu māte ar četriem briedēniem pārcēlās uz Vērša galvas alu Piena upes krastā, netālu no Azovas jūras, kurā šī upe ietek. Tā tek cauri kaolīna nogulumiežiem, kas upes ūdeni iekrāso baltu. Tā kā tajā laikā upes krasti bija mālu skrīnis, tad tiešām iznāk, ka Lata dzīvoja pie Piena upes, kas tecēja māla ķīseļa krastos.

Latas ģimene nebija liela: vecmāmiņa Sinda, viena meita un trīs dēli. Tā vismaz stāsta teika, ko zināja teikt M. Zonenberga pēc savas vecmāmiņas Ozolu Mades nostāstiem.

Kad Lata pārcēlās uz Vērša galvas alu, viņas vecākajam dēlam Apim⁵, kā norādīts Latas ciltskokā (15.att), bija jau 2 vai 3 bērni. Tātad pārcelšanās uz Vērša Galvas alu varēja notikt ne agrāk par 12585. - 12584. g. p. m. ē., ko rāda radiokarbona (¹⁴C) mērījumi (141).

Izejot no paaudžu cikliem un fiksētiem gadu skaitļiem Sindas dzimtas dzīves vietā Janisalā, Latas ģimenes sastāvs un ģimenes locekļu vecums iznāk šāds: Sinda piedzima Govoruhas apmetnē 12645. g. p. m. ē.; Lata piedzima Janisalā 12621. g. p. m. ē., kad Sindai bija 24 g.; Māra un Apis - Latas dvīņi piedzima Janisalā 12602. g. p. m. ē.; Burts - Latas vidējais dēls piedzima Janisalā 12600. g. p. m. ē.; Lets, Liets jeb Leīts,- Latas jaunākais dēls piedzima Janisalā 12593. g. p. m. ē.    

Pēc leģendas Māra esot auklējusi Letu jeb Lietu. Tātad viņš piedzimis par 9 gadiem vēlāk, nekā vecākā māsa. Visi četri Latas bērni piedzima Janisalā, jo visi četri piedalījās vecākā brāļa Apja nama celtniecībā pēc apmešanās Vērša galvas alā pie Piena upes Akmens Kapa krācēm aptuveni 12585. - 12584. g. p. m. ē., kad Letam bija aptuveni 9 vai 10 gadi. Minētie gadu skaitļi saskan ar paaudžu cikliem un pavārdu ogļu radiokarbona mērījumiem Centrālās Eiropas un tā sauktās Dņepras un Desnas senkultūru apmetnēs pēc plūdiem, ņemot vērtību pēc augšējās pielaides. Latas kaps tiešām tika atrasts Vērša galvas alā - alā atklāja pārakmeņojušos epipaleolitā apbedītas sievietes skeletu (118).