Turpinājums2. Leģenda par Sindu2
Tas notika kādu dienu, kad salu, ledājus un plūdu pirmos uzbrukumus pārcietusī protobaltu ģimene, brizdama pa dziļu sniegu, dzina pēdas ziemeļbriežu baram, kas šķērsoja jauno Sindas upi kādā sēklī un slampāja pret palso dienvidu sauli viņiem pa priekšu, kašājot sniegu, meklējot kādu sūnu kušķīti, zāles vai koku un krūmu paliekas. Jo tālāk pret dienvidiem, jo zvēru saradās vairāk, pat mamuti**, dižie brieži, lāči un citi lielie zvēri parādījās uz medību takas.
Ģimene nonāca drumiem bagātā vietā, kur netrūka zvēru cepetim un kažokiem. Tur nodzīvoja vairākus gadus. Ģimene izauga par lielu dzimtu, bet saglabāt bērnus kļuva arvien grūtāk. Bērni apmira no slimībām vai nosala. Citus saplosīja tik pat izsalkušie zvēri. Dažs labs upē noslīka, jo bija sācies atkusnis. Upes uzpampa arvien straujāk, kļuva platākas, nesa līdz ar saknēm izrautus kokus, zvēru un cilvēku līķus.
Tā pienāca 13000. g. p. m. ē., kad dzīvas palika tikai divas nelielas ģimenes, no kurām 12624. g. p. m. ē. (624 gadu laikā) izauga tikai trīs jaunas ģimenes, kas ar lielām grūtībām saglabāja savus bērniņus.
Tā bija visu baltu vecmāmiņas Sindas vecāku ģimene.
Viņi gāja pret dienvidaustreni un nonāca Doņecas augstienē, kur tek Piena upe.
Sinda piedzima 12645. g. p. m. ē.*, bija vienīgais bērns akmeņkaļa ģimenē, jo tēvs gāja bojā medībās. Tas bija laiks, kad mātēm vajadzēja valdīt par cilvēku prātiem pēdējā paaudzē. Tāpēc Sinda tika apmācīta par Raganu un nekļuva par vecākās māsas vīra un viņa brāļu sievu. Divdesmit gadu vecumā viņa ieprecējās tēvoča divu dēlu ģimenē, atstādama vecākus un brāli ar viņa vienīgo dēlu Rūtu, kas pazuda no Sindas redzesloka.
Visa Sindas ģimene gāja bojā. Palika vienīgi meita Lata un viņas četri bērni. Par zināšanu mantinieku pēc senču paražas kļuva vecākais mazdēls Apis, kas bija piedzimis Vērša zīmē. Kopš tā laika par zināšanu mantiniekiem vai mantiniecēm sāka izvēlēties tikai Vērša zīmē dzimušos mazbērnus. Sinda nomira Akmens Kapa apmetnē aptuveni 12584. g. p. m. ē., 61 gada vecumā, bet tika apbedīta Janisalā, blakus akmeņkaļa darbnīcai, kur arheoloģi atrada vienīgo kapavietu ar sarkanās krāsas iekaisījumu – kauli nebija saglabājušies (141).
Tāda ir vispieļaujamākā un ticamākā versija stāstam par baltu civilizācijas vecmāmiņu Sindu.
____________________________________________
* Pēc arheoloģisko pieminekļu pastāvēšanas laika radiokarbona mērījumiem un senajiem treju paaudžu maiņas cikliem senajos ēģiptiešu rakstos (trīs paaudzes nomainījās 100 - 120 gados, te - 120 gados, darba mūžs vidēji bija 40 gadi).
** Mamuti dzīvoja Austreņa Eiropas stepēs līdz 9. g. tk p. m. ē. beigām.