3. gs - 4. gs m. ē. bija izplatīta Sembrijā un citās vietās Baltijas jūras dienvidu piekrastē. To raksturoja viena podnieka Bārdas Miķeļa dzimtas taisīti grezni trauki, sevišķi krūzes, kuru snīpis bija veidots kā pīle ar knābi, augšgals atgādināja krāšņu ziedu, zem kura sēž minētā pīle, kā arī zieda veida situlas un kausi.
Pirmo reizi šos kausus atrada Elbas upes lejtecē. Tikai vēlāk tika konstatēts, ka šo trauku izplatības centrs ir atradies dienvidu Prūsijā, vietā, kur kādreiz ir atradies pilsētas tipa nocietinātais ciemats. Nosaukums tika ņemts no kādas vāzes, uz kuras bija bārdaina vīra bareljefs, bet pats nosaukums bija izplatīts vācu folklorā, tātad teika izrādījās patiesa. Būtu jāpiebilst, ka Miķelis tika kolekcionējis visādus senču ieročus un traukus, kas bija ievietoti koka mucās, bet mucas glabājās pie smēdes plašā pagrabā, kas, domājams, kalpojis arī par mājokli. Tur bija arī dažādas bronzas un dzelzs kalt aizsāktas sagataves. Tātad tajā laikā Prūsujā un Sembrijā ir dzīvojuši, strādājuši un savas preces tirgojuši brīvie amatnieki.