1 Ariešu teikās Maije, Maija (Maiā) esot bijusi Budas māte. Tempļu skulptūrās 4 lieli ķēniņi (4 debespuses) stāvēja apkārt Majei un sagaidīja zīdaini Budu, kuru Maija dzemdēja uz "plankumainā tīģera ādas" (Mahāvasta 3, 315, 2; Mahāvaījagna 1, 2, 1 u. c.). Armēņu teikās Maije - brīnišķīga būtne, kura laista pasaulē uz panteras, lai dotos pretī ziemelim uz Polāro pirmdzimteni. Hetiem tā ir ciltsmāsu un galveno dieviešu Nēsas un Anitas vecvecmāmiņa, kas atnākusi Hattijā no tāla ziemeļa ceļa, bet Nēsa sēž, atspiedusies uz divu panteru mugurām, un dzemdē pirmo hetu. Vārds Maije nāk no ide *mā- > *māgh- ‘māte’ > ‘māja’ > ‘zeme, magma’, no kā senvārdi Maije ‘dzīvības māte, pirmā cilts māte’. Šīs mātes simboliski (varbūt vēsturiski pareizi - mēs to neatceramies) sauca:
u Magne - ‘Zemes viela, magma’,
u Sūre - pamatā ide *seu- ‘sula, šķidrums, sperma, mātes piens, asinis, dzīvības sula’;
u Petne jeb Pete - ‘mātes klēpis, dzemde’.
Baltu un indiešu senči šīs mātes uzskatīja par trīs cilvēku rasu pirmajām mātēm, ko apsēklojušas kādas saprātīgas vīrišķas būtnes - pirmie cilvēki, kas atnākuši Mū laikmetā no Visuma ugunīgos ratos un radījuši Zemes sākotnējās trīs rases.
2 Bernāls (Bernal) Džons (dz. 1901. g., m. 1971. g.) - angļu fiziķis, kas daudzus izcilus pētījumus ir veltījis dzīvības izcelšanās problēmām un šajā sakarā bija nosliecies uzskatā par cilvēka izcelsmi Visuma tālēs, no kurienes viņš ieradies uz mūsu Zemes, jo geni esot tik noturīgi, ka mutācijas nevarot uzskatīt par cēloni tādas sarežģītas olbaltumvielu būtnes izcelsmei, jo tad tam būtu jānotiek daudzu miljonu gadu laikā, bet ziņas par cilvēka klātbūtni, salīdzinot ar to, ir pārāk jaunas. Ar to viņš nenoliedza Darvina evolūcijas teoriju kā tādu, bet norādīja, ka uz Zemes cilvēku to nevarot attiecināt, jo lielie cilvēku ģints pērtiķi esot izmiruši tikai 50 tk g. p. m. ē., kad cilvēki tiem blakus bija nodzīvojuši divtik ilgi. Darvinisti un ļeņinieši kritizēja viņu par šiem uzskatiem, kaut gan nespēja pierādīt pretējo vai noliegt to, ka Bernāls bija un paliek nenoliedzama personība daudzās zinātņu nozarēs.
3 Cirkumponta versija - nosaukums, kas ir nācis no latīņu *cirkum ‘riņķī, visapkārt’ un grieķu *Pont ‘Melnā jūra’.
4 Radiokabons - radioaktīvais oglekļa izotops 14C, kura pussabrukšanas periods ir aptuveni 5570 gadi. Nosakot šī izotopa radioaktīvo palieku daudzumu augos, kaulos, kaļķu iežos, koksnē, koka oglēs, ugunskuru pelnos un citos oglekli saturošos materiālos, var noteikt to rašanos līdz 60 - 70 tk gadu vecumam ar pielaidi ± 200 - 300 gadi. Šajā grāmatā ir lietoti gadu skaitļi ar augšējo pielaidi.
5 Tipoloģija - pazīmju kopums: nosaukumi (veidi), forma, atšķelšanai izmantotie nukleji (kodoli), atšķelšanas paņēmieni, retušēšana (sīka apskaldīšana un nelīdzenumu nolīdzināšana, kas atstāj noteiktas formas pēdas) u. t. t., kas ir raksturīga kādai nosacīta nosaukuma senkultūrai un kalpo senlietu salīdzināšanai. Tā, piemēram, kaula žebērkļus epipaleolitā izgatavoja ar rupji izrīvētiem zobiem (atskabargām) vienā žebērkļa kaula pusē, bet mezolitā - abās pusēs un daudz precīzāk iezāģētus, paleolita krama senlietas netika slīpētas - slīpēt sāka mezolitā.
6 Omo - upe Etiopijā, kas ietek Rudolfa ezerā Kenijā. Šīs upes lejtecē, Kenijas teritorijā, netālu no Rudolfa ezera, tika atklātas 500 - 200 tk gadus veca homonīda mirstīgās paliekas vulkāniskajos iežos. Tās tika nosauktas par Omo cilvēku, kura galvaskausā tika saskatītas negroīdā neandertālieša un Āzijas kromaņonieša kopīgas pazīmes. Tas ir bijis vecākais zināmais cilvēks. Tāpēc tika izteiktas hipotēzes par divām cilvēka rašanās vietām - Tibetā (Āzija) un Kenijā (Āfrika), turklāt Omo cilvēks ir bijis vecāks par Āzijas kromaņonieti. Ir izteiktas hipotēzes, ka sulieši esot Omo cilvēku un Āzijas kromaņoniešu senču krustojums tiem saskaroties Priekšāzijā.
7 Rūtas - ap 0,5 vai 0,7 m2 lieli, vairumā gadījumā taisnstūra formas zaru pinumi, kas no abām pusēm noziesti ar mālu kārtu un viegli apdedzināti. Kalpoja celtņu apdarināšanai kopš paleolita, arī neolitā un vēl vēlāk kā ķieģeļu prototips.
8 Šīs apmetnes ir nosauktas to atklājēju uzvārdos.
9 Stratigrāfija (lat. stratum ‘segums’ + gr. graphō ‘rakstu’) - ģeoloģijas nozare, kas pēta iežu slāņojumu secību, to savstarpējās attiecības un relatīvo vecumu, lai noteiktu dotā apvidus Zemes ģeoloģisko vēsturi. Stratigrāfijas datus izmanto arheoloģijā pēc tā, kādā iežu slānī senlietas tiek atrastas. Tā ir tiešā stratigrāfiskā metode. Tam atbilst tā sauktā augstieņu un upju terašu metode, jo šādās vietās var noteikt pieminekļa vecumu pēc to atrašanās vietas augšējā, vidējā vai apakšējā terasē, neiedziļinoties stratigrāfijas datos, jo mītņu novietojumam tālāk no upes vai ezera krasta augšējās terasēs par cēloni bija plūdi. To sauc vēl par netiešo stratigrāfisko metodi.
10 Drums - cilvēku neskārts mūžamežs, taiga, kurā nav vēl iegājis cilvēks, nav nekādu pārveidojumu vai cilvēku darbības pēdu.