Guļbūvju senkultūra tika izdalīta šādu atšķirību dēļ:
v cēla guļbaļķu celtnes, kuras sākumā bija kombinētas: stāvbaļķu gropēs iestiprināti guļbaļķi, sānu sienas celtas no stāvbaļķiem, bet gala sienas ─ no guļbaļķiem;
v uzkalniņu kapi (skeletu, pelnu bedrīšu, pelnu urnu);
v nocietinātās apmetnes upju krastos, svētkalnu būve;
v zemkopība un piemājas lopkopība kļuva par pamata nozari;
v bronzas cirvji, izkaptis, lemeši, naži, šķēpu un bultu uzgaļi, loka saktas, kakla riņķi ar zvārgulīšiem, jostu sprādzes, iejūga detaļas, ratu riteņu un ragavu apkalumi, metāla vārāmie katli un pannas;
v plakandibena un apaļa dibena māla trauki, taisnu malu un bikoniski podi, krūzes. Trauki rotāti ar bagātīgām rakstu joslām trauka augšmalā, pārējā daļa bieži krusteniski izdaiļota ar ķemmi vilktu rombu un trijstūru grupām vai pa visu ārējo sieniņu.
Izplatīta bronzas un dzelzs laikmetā visā baltu Eiropas areālā.