Tā tika nosaukti arheologu atklājumi Okukahes tuksnesī Andu priekškalnēs, Peru, kur 1961 gadā Ikas upe, kas parasti izsīkst tuksnesī, izplūda varenā straumē, aiznesa milzīgas, daudzus metrus uzkrājušās smilšu masas jūrā. Zem tām atklājās milzīgi, apstrādāti akmeņu bluķi, kas sakrauti cits uz cita kā grāmatas bibliotēkā. Uz tiem bija pavisam nepazīstami gravējumi, kas neļauj tos ierindot nevienā pazīstamā arheoloģiskajā kultūrā, turklāt pēc laika aplēsēm tiem vajadzētu būt vismaz 0,5 mlj. gadu veciem.
Minēšu attēlojumus uz akmeņiem. Kuri ir ļoti detalizēti, it kā gravieris būtu vēlējies nodot zināšanas nākamām cilvēku paaudzēm.
Būtnes, kuras varētu saukt par
monstriem, ja vien tās neatgādinātu rāpojošus un
lidojošus dinozaurus, kā arī nepārprotami cilvēku
attēlojumi darbībā, parādīta šo cilvēku
anatomiskā uzbūve, kas atšķiras no mūsdienu
cilvēku anatomijas. Tas liek domāt, ka cilvēki ir kādreiz
dzīvojuši blakus šiem aizvēsturiskajiem milzeņiem.
Optiskie aparāti, kā lupa un
teleskops. Kādā gliptolitā ir skaidri redzams cilvēks, kas
caur teleskopu vēro komētu.
Zvaigžņu konstelācijas,
pasaules kartes, sporta pasākumi, mūzikas instrumenti, seksuālas
attiecības, mehāniski transporta līdzekļi, kara ainas.
Uz galda guļ cilvēks, kuram
četru ārstu grupa izņem orgānus. Aiz tā ir otrs
pacients, kuram ārsts atver krūtis ar skalpeli. Citā
attēlā ir parādītas dzemdības ar ķeizargriezienu.
Slimniekiem pa caurulītēm vai citiem vadiem tiek ievadīts
šķidrums no kāda savāda aparāta. Vēl kāda
attēlā ārsts operē slimniekam sirdi. Šos attēlus
pavada daudz dažādu, mūsdienās nepazīstamu
medicīnisko aparātu un instrumentu (590).