Tā tika nosaukti arheologu atklājumi Okukahes tuksnesī Andu priekškalnēs, Peru, kur 1961 gadā Ikas upe, kas parasti izsīkst tuksnesī, izplūda varenā straumē, aiznesa milzīgas, daudzus metrus uzkrājušās smilšu masas jūrā. Zem tām atklājās milzīgi, apstrādāti akmeņu bluķi, kas sakrauti cits uz cita kā grāmatas bibliotēkā. Uz tiem bija pavisam nepazīstami gravējumi, kas neļauj tos ierindot nevienā pazīstamā arheoloģiskajā kultūrā, turklāt pēc laika aplēsēm tiem vajadzētu būt vismaz 0,5 mlj. gadu veciem.
Minēšu attēlojumus uz akmeņiem. Kuri ir ļoti detalizēti, it kā gravieris būtu vēlējies nodot zināšanas nākamām cilvēku paaudzēm.
Būtnes, kuras varētu saukt par monstriem, ja vien tās neatgādinātu rāpojošus un lidojošus dinozaurus, kā arī nepārprotami cilvēku attēlojumi darbībā, parādīta šo cilvēku anatomiskā uzbūve, kas atšķiras no mūsdienu cilvēku anatomijas. Tas liek domāt, ka cilvēki ir kādreiz dzīvojuši blakus šiem aizvēsturiskajiem milzeņiem.
Optiskie aparāti, kā lupa un teleskops. Kādā gliptolitā ir skaidri redzams cilvēks, kas caur teleskopu vēro komētu.
Zvaigžņu konstelācijas, pasaules kartes, sporta pasākumi, mūzikas instrumenti, seksuālas attiecības, mehāniski transporta līdzekļi, kara ainas.
Uz galda guļ cilvēks, kuram četru ārstu grupa izņem orgānus. Aiz tā ir otrs pacients, kuram ārsts atver krūtis ar skalpeli. Citā attēlā ir parādītas dzemdības ar ķeizargriezienu. Slimniekiem pa caurulītēm vai citiem vadiem tiek ievadīts šķidrums no kāda savāda aparāta. Vēl kāda attēlā ārsts operē slimniekam sirdi. Šos attēlus pavada daudz dažādu, mūsdienās nepazīstamu medicīnisko aparātu un instrumentu (590).